Daudzi uzskata, ka parasts brauciens uz aizgājēju radinieku vai draugu kapiem var izvērsties par negaidītu un nepatīkamu pieredzi, ja kapsētā netiek pievērsta uzmanība īpašām zīmēm un norādēm.
Ir pat daži vārdi, kas jāizsaka, kad cilvēks nonācis “aizgājēju pilsētā”. Tur arī ir svarīgi zināt, kā pareizi sveikt tos, kas devušies projām.
Materiāls sagatavots, balstoties uz ārzemju preses avotiem.
Ticīgie uzskata, ka labākais laiks kapsētas apmeklēšanai ir no rīta, vēlams pirms pusdienlaika. Šajā brīdī, pēc viņu pārliecības, Dievs ļauj aizgājēju dvēselēm satikt savus tuviniekus un uzklausīt viņu lūgšanas. Šāda pieeja tiek uzskatīta par ļoti svarīgu, lai uzturētu saikni ar aizgājējiem un izrādītu cieņu viņu piemiņai.
Ezotēriķi uzskata, ka no rīta cilvēka enerģija ir spēcīgāka un labāk aizsargāta no iespējamajiem kontaktiem ar citām pasaulēm vai enerģijas zudumiem. Pēc viņu domām, tieši šajā laikā enerģijas lauki ir līdzsvarotāki, kas palīdz novērst neparedzētas sekas vai nevēlamu ietekmi.
Ideālais laiks kapsētas apmeklēšanai tiek izvēlēts ne tikai pēc diennakts stundas, bet arī atkarībā no nedēļas dienas. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka vispiemērotākā diena aizgājēju apmeklējumam ir sestdiena. Šī diena saistīta ar klusumu, apceri un piemērotu noskaņu, lai veltītu laiku saviem aizgājējiem un pieminētu viņus.
Izvēloties piemērotu laiku kapsētas apmeklējumam, tiek ņemtas vērā gan tradicionālās vērtības, gan personīgās sajūtas, veidojot cieņpilnu attieksmi pret aizgājušo piemiņu un nodrošinot harmoniju ar apkārtējo vidi.
Apbedīšanas vietas nav ieteicams apmeklēt pēcpusdienā, lai netraucētu aizgājēju dvēseles. Saskaņā ar ticējumiem, kad saule sāk rietēt, sākas aizgājēju laiks. Daži uzskata, ka pēc saules norietēšanas dvēseles sāk pārvietoties pa kapsētu, un ikviens, kas traucē viņu mieru šajā laikā, var piedzīvot nelabvēlīgas sekas vai pat draudus drīzumā aiziet viņsaulē.
Ir svarīgs aizliegums apmeklēt kapsētu arī nevienā no 12 galvenajiem pareizticīgo svētkiem, īpaši Trīsvienības un Ziemassvētku dienās. Šīs dienas tiek uzskatītas par svētām un veltītām lūgšanām, nevis fiziskai aizgājēju traucēšanai.
Taču būtiskākais sekos vēlāk.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
