“SEB” banka paziņojusi par būtiskām pārmaiņām – tās skars arī privātpersonas. Kā izrādās daudzi cilvēki vēl nemaz nav iepazinušies ar atjauninājumiem.
“SEB” grupa ir nolēmusi juridiski apvienot savu darbību Baltijas valstīs, lai nostiprinātu savu pozīciju tirgū, uzlabotu uzņēmējdarbības finansēšanas iespējas un vienkāršotu vadības procesus. Plānots, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bankas tiks integrētas vienā struktūrā, tomēr klientu apkalpošanas kārtība paliks nemainīga.
Kapitāla apvienošana sniegs iespēju finansēt lielus un ilgtermiņa projektus, kas dos ievērojamus ieguvumus korporatīvajiem klientiem. Tāpat tiek norādīts, ka, pielāgojoties klientu vajadzībām un izaugsmei visās Baltijas valstīs, šīs pārmaiņas ļaus efektīvāk strādāt ar arvien lielāka mēroga projektiem visā reģionā.
Izmaiņas ietekmēs arī privātpersonas, jo vienkāršotā pārvaldība paātrinās jaunu produktu un risinājumu ieviešanu tirgū. “SEB” grupas ilgtermiņa stratēģija ir veicināt attīstību Baltijas reģionā, nodrošinot labāku finansējuma pieejamību un uzlabojot klientu apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti.
Lasi vēl: Strauji mūžs aprāvies talantīgai aktrisei, kura filmējās seriālā, kurš šobrīd apturēts
Šis lēmums ir pieņemts, lai atbilstu pieaugošajām prasībām finanšu nozares uzraudzībā. Pārmaiņas palīdzēs vienkāršot uzraudzības un ziņošanas procesus, tādējādi ļaujot vairāk koncentrēties uz klientu vajadzībām un jaunu risinājumu izstrādi.
Plānots, ka jaunā juridiskā struktūra tiks ieviesta 2027. gada sākumā pēc nepieciešamo apstiprinājumu saņemšanas no Baltijas valstu finanšu uzraudzības iestādēm un Eiropas Centrālās bankas (ECB). Apvienotās SEB bankas juridiskā adrese atradīsies Igaunijā, savukārt filiāles turpinās darboties Latvijā un Lietuvā.
SEB bankas vadītāja skaidro, kādi risinājumi varētu palīdzēt glābt Latvijas ekonomiku..
Latvijā joprojām vērojama tā dēvētā atliktā izaugsme. “Ekonomikā noguldījumi uzkrājas vairāk nekā aizdevumi. Tas nozīmē, ka gan uzņēmumiem, gan privātpersonām ir pieejami brīvie līdzekļi, taču investīcijas tiek aizkavētas.
Runājot par ekonomikas perspektīvu, prognozes nākamajam gadam nav cerīgas, jo nevienā uzņēmējdarbības nozarē nav sagaidāms ievērojams eksporta apjomu pieaugums. Latvija kā maza valsts globālajā ekonomikā nevar paļauties tikai uz iekšējo patēriņu. Mums jābūt gudriem un jāfokusējas uz ienākumu gūšanu no ārējiem tirgiem. Mēs nevaram kļūt turīgāki, ja vienkārši savstarpēji pārdalām resursus, līdzīgi kā ģimenē, kur tās pašas vērtības tiek tikai apmainītas savā starpā.
Latvijas galvenie eksporta tirgi, piemēram, Lietuva, Vācija un Skandināvijas valstis, nākamajā gadā saskarsies ar ievērojamiem izaicinājumiem, un šo valstu ekonomikas attīstība prognozējama kā lēna. Šis apstāklis ierobežo arī Latvijas eksporta potenciālu.
