Ziņu raidījums “Ziņneši” aktualizējis kādu problēmu, kas aizvien tiešāk skar daudzus no mums. Vilki patiešām aizvien biežāk tiek novēroti tādās apdzīvotās vietās kā Garkalnes, Carnikavas, Ādažus novadi, kas ir diezgan tuvu galvaspilsētai.
Latvijas Mednieku Asociācijas prezidents Haralds Barviks: Visur mēs redzam vilku postījumu un nodarījumus. Patiesībā tā problēma nu jau ir diezgan traka. Runājot par aitkopjiem – cilvēki zaudē savus līdzekļus plēsēju dēļ.
Aitkopis Kaspars Duļevskis: Vienkārši pieskrien klāt sešpadsmit, septiņpadsmit aitas vienkārši noēd. Viņi jau trenējas, viņiem instinkts tāds, ka skrien klāt un plēš. Bet, ja viņi tiek novietnē, tad visu pa tīro tur noplēš.
“Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš: Ja pēc medību sezonas pāri paliek 500 vilki, tātad, populācija turpina pieaugt, un ir jādomā, kā nomedīt vairāk. Bet tas paliek jautājums atklāts par to, kā medīt tā, lai tas vilku skaits nesamazinātos un viņi nepazustu.
Pētnieki nenoliedz – šobrīd vilki ir sastopami 75% no visas Latvijas teritorijas, kas nav maz. Tomēr vilku populācija esot jāsargā, jo tā nosaka Eiropas likumi.
Lasi vēl: Pavisam netālu no Rīgas, Ādažu pusē, siro liels vilku bars – ir foto liecības; eksperti aicina būt ļoti uzmanīgiem
Valsts Meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: Tas, ka vienā gadā uzbrukumi pieaug, bet citā gadā samazinās, vēl neko neliecina. Ilgākā termiņā ir jāskatās. Jā, uzbrukumu skaits ir pieaudzis, salīdzinot ar četriem, pieciem gadiem atpakaļ, kad bija tie 30 – 40 gadījumu skaiti mājlopiem, tad pagājušajā gadā šie gadījumi bija jau 120.
Haralds Barviks – šobrīd, mežā satiekot vilku, cilvēkam pašam nav jābaidās, tomēr, nenoliedzami, nekas patīkams tas nav, īpaši, ja vilki ir baros. Šādos gadījumos ir jāuzvedas pēc iespējas mierīgāk, jānofotografē un jānosūta atbildīgajām instancēm, lai šie gadījumi tiek piefiksēti un fiksēti tiek rajoni, kuros tas noticis.
