Vedekla palūdza man palīdzēt viņai dārzā, taču pretī man paprasīja pavisam ko bezkaunīgu

Dzīvoju lielā ciematā, man pieder mājīga mājiņa ar dārzu un zemes gabalu. Pirms četriem gadiem zaudēju vīru, un viena pati nespēju tikt galā ar visiem mājas un dārza darbiem.

Pēc vidusskolas beigšanas abi dēli devās uz pilsētu, kur iekārtojās darbā un atrada dzīvesbiedres. Diemžēl no viņiem gandrīz nekādu palīdzību nesaņemu, stāsta 61 gadu vecā Valda. Vecākais dēls ir ļoti aizņemts, un pie manis ierodas reti. Es viņu nenosodu, jo zinu, ka viņam ir grūti – sievai darbs, bērni ir mazi, un vispārīgi ir liela slodze. Atvaļinājumu vai brīvdienas viņam ir grūti dabūt.

Jaunākais dēls un viņa sieva sākumā brauca gandrīz katru nedēļu. Bērnu viņiem vēl nav, un vedekla ir studente, tāpēc abiem bija daudz brīvā laika. Sākotnēji es varēju uz viņiem paļauties, bet viņu palīdzība nebija ilgstoša. Vairāk nebija pietiekama vedeklas atbalsta.

“Lidija sāka uzdot muļķīgus jautājumus – kāpēc es stādu tik daudz kartupeļu un sīpolu? Kāpēc tik daudz burkānu un biešu? Kur es likšu visus šos gurķus, kabačus un tomātus?” dalās Valda.

Es biju dusmīga par viņas izteikumiem un atbildēju: “Kā kur likšu? Es kaut ko atdošu jums, kaut ko paturēšu sev, vecākais dēls arī paņems. Nekas netiks izmests – visu var iekonservēt un glabāt pagrabā.”

Lasi vēl: Liela nelaime ģimenei – 32 gadu vecumā pēkšņi aizsaulē aizsaukta bijusī bērnu zvaigzne

Lidija nebija apmierināta ar šo atbildi. Viņa ir pilsētniece un pieradusi visu iegādāties lielveikalā. Viņa teica, ka gurķu burciņu var nopirkt jebkurā laikā. Kāda viņa ir saimniece?

Pagājušajā nedēļas nogalē pie manis ieradās tikai jaunākais dēls. Viņš atzina, ka Lidija negribējusi pavadīt visu nedēļas nogali manā dārzā. Turklāt viņa ierosinājusi – ja es pārrakstītu pusi mājas viņai un dēlam, viņa justos kā pilntiesīga saimniece un būtu gatava vairāk palīdzēt.

Es biju sašutusi par šādu priekšlikumu, uzskatot to par ļoti bezkaunīgu. Tomēr jau sen biju nolēmusi māju sadalīt dēliem uz pusēm. Gribēju to darīt vēlāk, jo viņiem abiem jau ir savs mājoklis. Tagad es nezinu, kā rīkoties. Ja uzdāvināšu pusi mājas jaunākajam dēlam, vecākais var apvainoties. Un, ja katram dēlam atdošu pusi mājas, kur es pati dzīvošu? Cita mājokļa man nav, izmisusi stāsta Valda.

Tomēr mana otra dēla līgava satrieca mani vēl vairāk. Reiz viņa un mans dēls ieradās pie manis un nostādīja ļoti nepatīkamā situācijā… 

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Leave a Comment