17.janvārī daudzos tautas ticējumos minēta īpaša diena – tā tiek dēvēta par Meža dienu, un šajā dienā liela nozīme ir gan ticējumiem, gan tradīcijām, kas saistītas ar dabu.
Šī diena jau sensenis tika uzskatīta par īpašu, jo tas ir laiks, kad cilvēki pievērsa vairāk uzmanības meža dzīvei, dzīvniekiem un meža resursiem. Bija svarīgi dzīvot mijiedarbībā ar dabu, tas arī palīdzēja pašiem – sargāja mājas pavardu, ģimenes laimi un arī pašus.
Interesanti, ka tieši Meža dienā, pavērojot dabu un dzīvniekus, varēja pareģot arī to, kad un kāds gaidāms pavasaris, un tam sagatavoties. Tomēr tikpat svarīgi bija dažādi rituāli, kas bija jāveic mājās, katrai ģimenei, lai piesaistītu laimi, labklājību un aizsardzību.
Šajā dienā ticējumi bieži vien attiecas uz meža dzīvniekiem. Tiek uzskatīts, ka 17.janvārī dzīvnieki sāk gatavoties pavasarim. Ja Meža diena ir auksta un sniegota, tas var norādīt, ka arī pavasaris pienāks vēlu un būs ļoti auksti.
Lasi vēl: Dažus kokus nekādā gadījuma nevajadzētu stādīt blakus mājai; konkrēti iemesli un tautas ticējumi
Meža dienā cilvēki uzsver meža dzīvnieku aizsardzības nozīmi, īpaši ziemas mēnešos, kad dzīvniekiem ir visgrūtāk iztikt. Tautu ticējumi vēstī, ka, ja šajā dienā cilvēki palīdz dzīvniekiem, piemēram, piebarojot tos, tas pašiem nodrošina labvēlību un veiksmi nākotnē.
Mežs tiek uzskatīts par savā veidā svētu vietu, un Meža dienā tiek aicināts cieņpilni izturēties pret dabu, mežu un tās resursiem. Tas var ietvert arī lūgšanas un īpašus rituālus, lai nodrošinātu bagātīgu ražu un veselīgu meža ekosistēmu nākamajā gadā.
Šajā dienā īpaši vēroja arī dabas zīmes – 17. janvāris ir lieliska laika prognožu diena, jo ticējumi saista šo dienu ar ziemas un pavasara pārmaiņām. Ja šajā dienā ir skaidrs un auksts laiks, ticējums vēstī, ka pavasaris pienāks vēlu. Ja šajā dienā ir salīdzinoši silts vai saulains laiks, tad atlikusī ziema, visticamāk, būs maiga un pavasaris ir jau tepat.
Šajā dienā vēlams atnest uz mājām kādu zariņu no nokritušiem zariem mežā un ielikt vāzē mājas stūros. Šos meža zarus uzskatīja kā mājas svētību un aizsardzību, kas pasargā ģimeni no ļauniem gariem.
Tāpat šajā dienā daudzas tautības devās rituālā pastaigā uz mežu – baudot dabu, pateicoties tai par tās varenību, un lūdzot dabas spēkiem būt saudzīgiem nākošajos mēnešos pret saimniecību.
Interesanti, ka tradīcijas un ticējumi par šo dienu dažādos reģionos var atšķirties, tomēr tie visi lielākoties ir saistīti ar dabas godināšanu un meža aizsardzību.
