Manas laulības sākums bija diezgan vienkāršs, tomēr piepildīts ar priecīgām sajūtām, skaistiem notikumiem un aizkustinājuma asarām. Tomēr tajā bija viena maza, bet nozīmīga nianse.
Manam vīram bija identisks dvīņu brālis, un viņi izskatījās pilnīgi vienādi! Viņu atšķiršana bija iespējama tikai pēc uzvedības, taču pat tad viņi bieži mēdza viens otru atdarināt.
Es izvēlējos apprecēt savu vīru, jo sapratu, ka viņš ir ne tikai brīnišķīgs cilvēks, bet arī rūpīgs, mīlošs un vienmēr gatavs sniegt atbalstu.
Viņa sajūsma par bērniem bija neizmērojama. Mājās viņš vienmēr iesaistījās visos darbos un sniedza palīdzīgu roku. Vārdu sakot, viņš bija īsts sapņu vīrs.
Diemžēl notikumi izvērtās pavisam citādi, nekā es biju iedomājusies, un es nespēju saprast, kāpēc tas notika tieši ar mani. Mans vīrs pēkšņi un negaidīti aizgāja mūžībā traģiskā autoavārijā, atstājot mani vienu ar mūsu diviem bērniem.
Sākotnēji tas bija neiedomājami grūti – emocionāli neizturami, un fiziski tas prasīja milzīgu piepūli. Es ārkārtīgi ilgojos pēc viņa klātbūtnes, un viņš bieži parādījās man sapņos.
Mana mamma centās būt atbalstoša, tomēr vienlaikus viņa vēroja visu notiekošo no malas un nepārtraukti uzsvēra, ka man vajadzētu sākt domāt par jauna vīra atrašanu. Viņa teica, ka nevajadzētu palikt vienai, jo tas varētu novest pie pilnīgas izsīkšanas. Turklāt viņa atgādināja, cik svarīgi ir domāt par bērniem un viņu nākotni.
Es, protams, mātes vārdus ļoti labi sapratu, bet man nelīmējās kopā viena lieta – kam es tāda būšu vajadzīga ar 2 bērniem? Kurš normāls vīrieties gribēs uzreiz 2 bērnus no iepriekšējās laulības? Man sākotnēji likās, ka tādu vīriešu vienkārši neeksistē.
Papildus visam, man bija arī saistības ar hipotekāro kredītu, kas bija jāapmaksā. Centos strādāt divos darbos un ņēmu papildus maiņas, lai nopelnītu vairāk. Par bērniem lielāko daļu laika rūpējās vecmāmiņas, un esmu viņām ļoti pateicīga par visu atbalstu.
Tā pagāja pusgads, un pie manis atnāca viņš…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
