Lilija uzskatīja, ka ideja svinēt mazdēla Daniela dzimšanas dienu Jūrmalas vasarnīcā ir lieliska, tāpēc viņa centās pārliecināt radiniekus piekrist šim plānam.
Viņas doma bija tāda, ka bērnu varētu aizvest uz izklaides centru vai akvaparku jebkurā citā brīvdienā, taču šādās svinībās visi – gan bērni, gan pieaugušie – varētu izbaudīt pilnvērtīgas brīvdienas.
Protams, radinieki vēlējās noskaidrot, ko tieši Lilija saprot ar “kārtīgām brīvdienām”. Visvairāk tas interesēja viņas dēlu Juri. Mūsu pagalmā ir skaista lapene un grila zona, kas nozīmēja, ka Daniels kopā ar brālēniem un māsīcām varēs spēlēties ar bumbu un lēkāt uz batuta, savukārt pieaugušie varēs gatavot šašliku un zivis. Tas solījās būt gan garšīgi, gan jautri, un, protams, interesanti. Tā bija Lilijas ideja par svinībām.
Māsasbrāļa puse neizrādīja lielu prieku par šādu priekšlikumu, taču nestrīdējās. Visi bija apmierināti ar Lilijas iniciatīvu, kura uzņēmās organizatorisko pusi. Oskaram nācās palīdzēt sievai, jo viņam nebija citas izvēles. Viņi neiesaistīja dēlu un vedeklu sagatavošanās darbos, jo bija nolēmuši dāvināt viņiem šādu dāvanu dēla septītajā dzimšanas dienā.
„Šoreiz nebūs ierastās ilgās sēdēšanas pie bagātīgām maltītēm,” teica Lilija savai vedeklai. „Tu vienmēr gatavoji daudz un garšīgi, bet šoreiz mēs vienkārši cepsim gaļu, zivis un kartupeļus. Nopirkšu vairāk dārzeņu, mērču un pitas maizes, un bērniem būs augļi un saldumi.”
Diāna, mana svaine, neiebilda, taču bija neērti doties tukšām rokām, tāpēc viņa kopā ar vīru nopirka sarkanās zivis, desu, bagetes un sarkanos ikrus sviestmaizēm. Galu galā iznāca grezns mielasts, un tas viss bija sagatavots bez liekas piepūles, jo viņi darīja visu kopā. Mājas saimnieks aizdedzināja ugunskuru, Juris un viņa vīramāte palīdzēja un gatavoja gaļu, bet Jura brālis rūpējās par bērniem un darbojās kā vispārējs palīgs. Tajā pašā laikā Lilija un viņas māsa gatavoja sviestmaizes, grieza dārzeņus un desu.
Trīs zēni ik pa laikam ienāca virtuvē un sūdzējās, ka ir izsalkuši.
Tomēr Diāna kategoriski paziņoja saviem dēliem, ka nekādu našķu nebūs, kamēr visi nebūs sapulcējušies pie svētku galda. „Mēs visu skaisti izrotāsim, pagatavosim, un tad sāksim svinēt,” viņa teica.
Zēni vairākkārt mēģināja izkrāpt sviestmaizi, taču saņēma aizrādījumus un devās skriet pa pagalmu. Beigu beigās sievietes ātrāk pabeidza savu sagatavošanas darbu un, sakārtojušas visu uz galda lapenē, ar nepacietību gaidīja, kad gaļa un zivis būs gatavas.
Lilija tikmēr tik nopūtas par to cik skaistas un kārdinošas ir sviestmaizes, un kā gribas tā pagaršot. Oskars gan atgādināja, ka vairs tikai divdesmit minūtes, un viss būs gatavs.
Trokšņi un rosība pagalmā pievērsa pārāk ziņkārīgā kaimiņa uzmanību. Neaicinātā Anna tikai paziņoja, ka tik labi smaržo, skan mūzika, dzirdamas balsis… Viņa esot nodomājusi, varbūt ir svētki par kuriem viņi nezina…
Lilija kaimiņienei paskaidroja, ka ir viņas mazdēla dzimšanas diena.
„Brīnišķīgs notikums!” sieviete pēkšņi iesaucās un, noliecusies pāri žogam, kliedza uz visu ielu: „Pēter, Sandi, Nauri, nāciet šurp, mēs ejam apsveikt Danielu dzimšanas dienā!”
Pieskrējušie trīs puikas izrādījās Annas mazbērni, kuri acīmredzot lielāko dienas daļu bija skraidījuši pa ielu. Viņi kaut ko murmināja un uzreiz sāka aplūkot jauno bumbu, ar kuru bērni spēlējās.
– Viņi ir nemierīgi, no viņiem nemaz nav miera, – nopriecājās kaimiņiene. – Meita atveda un atstāja, un man viņu dēļ nav laika pat pacelt galvu.
– Parunāsimies vēlāk,” Lilija centās aizvilināt viesi prom. – Mums šodien ir brīvdiena, viesi, un tas ir neērti.
– Viss ir kārtībā, un mēs ilgi neuzturēsimies, – Anna nesteidzās aiziet. – Es piecas minūtes pagaidīšu pie jums, atpūtīšos, un tad es turpināšu savu darbu.
Viesus kaimiņiene īpaši neuztrauca, tāpēc viņi atrada attaisnojumu un devās prom no lapenes. Lilija pamanīja, ka kaimiņiene ilgi kavējas pie svētku galda, taču viņa neplānoja viņu aicināt un centās pēc iespējas ātrāk viņu dabūt prom.
– Ne pārāk bieži šeit iegriežos, un skatos te ir tik daudz jaunumu, – sacīja nemierīgā kaimiņiene.
– Pastāstīsim nākamreiz, bet tagad, atvainojiet, mēs esam aizņemti, – Lilija centās nesatraukties.
– Aha, tagad es pie jūsu vīra ar vienu jautājumu aiziešu tikai uz piecām minūtēm un iesim mājās, jo mēs jums traucējam, – nekaunīgā sieviete nepadevās.
Lilija sekoja kaimiņienei, nojaušot, ka viņa nekad neizies no viņu mājas. Oskars izlikās aizņemts, kamēr pārējie viesi skatījās uz svešo sievieti un nervozi vēroja pulksteņus. Šašliks bija gatavs, visi bija izsalkuši, taču kaimiņiene joprojām neatkāpās, un neviens no viesiem neplānoja viņu aicināt pie galda.
Tad notika kaut kas pavisam negaidīts!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
