Ar redīsu audzēšanu var tikt galā jebkurš iesācējs. Taču arī ar to mēdz būt problēmas, jo dažkārt viss spēks nonāk lapās.
Kā izvairīties no šīs problēmas, lai uz galda būtu nevis lapas, bet arī skaisti redīsi, lasiet tālāk.
Pirmkārt, pirms stādīšanas ir pareizi jāsagatavo un jāmēslo augsne. Taču šeit ieteicams nepārspīlēt ar slāpekļa mēslošanas līdzekļiem, jo tieši tie, nevis paši bumbuļi, var izraisīt spēcīgu lapu augšanu.
Jābūt uzmanīgiem arī ar organisko mēslojumu: humusu un svaigiem kūtsmēsliem, jo redīsi ir ļoti jutīgi pret barības vielām, kas izraisa ļoti spēcīgu lapu augšanu un vāju pašu bumbuļu attīstību.
Stādiet redīsus pēc iespējas agrāk, kamēr vēl ir vēss un nav daudz saules gaismas. Tieši vēsā temperatūra un saules gaismas trūkums aizkavē lapu augšanu, bet veicina labu bumbuļu attīstību.
Ja augsne jau ir atkususi un nedaudz sasilusi, redīsus var stādīt jau aprīlī. Ieteicamākā temperatūra redīsiem ir +15C grādi. Ja uznāk salnas, jābūt gatavai plēvei vai blīvam audumam, augsni var pārklāt ar plēvi, un tā saglabās sēklas un pirmos dīgstus.
Sējot būs nedaudz jāpieliek pūles, lai sēklas no maisiņa neizbērtu iedobē, bet gan jācenšas katru sēklu rūpīgi novietot pietiekamā attālumā.
Attālums ir atkarīgs no redīsu šķirnes, vidēji tas ir apmēram 3-4 cm, attālums starp rindām ir 10-15 cm. Sēšanas dziļums ir 1 cm. Pēc sēšanas zeme nedaudz jāpiespiež, un pēc dažām dienām parādīsies pirmie dzinumi.
Ja pēc dīgšanas pamanāt, ka dīgsti joprojām aug ļoti bieži, tad jāveic pikēšana, tas ir, jāizņem liekie dīgsti, lai citi bumbuļi varētu pilnvērtīgi attīstīties.
Redīsus laistiet nedaudz, bet katru dienu. Jo nepietiekamas laistīšanas gadījumā bumbuļi kļūst stīvi, bet nevienmērīgas laistīšanas gadījumā un līdz ar to arī krasas augsnes mitruma svārstības radīs redīsu plaisāšanu.