Meteorologs Toms Bricis paviesojies Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā”, kur viņš atklāja to, cik stipri Latviju ietekmēs klimata pārmaiņas.
Vai, piemēram, tādas ziemas, kad ir pamatīgs sals un sniegotas ainavas, ir zudušas uz neatgriešanos? Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir izstrādājis scenārijus, kas liecina, ka aukstuma viļņi Latvijā kļuvuši retāki un ziemas patiešām ir siltākas. Rīgā, piemēram, ziemā tāda temperatūra, kas ir tiešām mīnusi, mīnus 20, jau ir kļuvis par reti sastopamu parādību.
Lai gan, piemēram, pagājušajā ziemā Rīgas centrā stacijas fiksēja -20,3 grādu aukstumu, tomēr var teikt, ka nākotnē līdzīgi aukstuma viļņi kļūs vēl retāki.
Klimatologi ir rūpīgi analizējuši datus kopš 1947. gada, aprēķinot, cik ilgi vidēji ilgst aukstuma viļņi visā valstī, izmantojot kritēriju – vismaz divas diennaktis ar temperatūru zem -20 grādiem.
Lasi vēl: Lielu pārsteigumu sagādājusi Alla Pugačova: viņa kāpusi uz skatuves koncertā valstī, kur viņu neviens negaidīja
Pagājušā gadsimta laikā ir bijuši gadi, kad aukstuma viļņi ilguši pat no 10 līdz 20 dienām, savukārt šajā gadsimtā vidējais aukstuma viļņa garums Latvijā ir no 1 līdz 6 dienām, un ir bijuši arī pieci gadi vispār bez aukstuma viļņiem.
Atbildot uz jautājumu, vai Latvijā vēl būs -30 grādu sals: jā, tas vēl var notikt, bet, ja pagājušajā gadsimtā šādi aukstuma viļņi bija biežāk sastopami, tagad tie ir kļuvuši ļoti reti.
Statistiski -30 grādu sals Rīgas centrā vairs nav sagaidāms biežāk kā reizi gadsimtā.
Neskatoties uz to, ka aukstuma viļņi kļūst retāki, pavasaros tie joprojām saglabāsies un būs arī turpmāk. Latvijā ziemas ir tās, kas sasilst visstraujāk, un augi un dzīvā daba bieži sāk mosties jau februārī vai pat janvārī, kas ir agrāk nekā ierasts.
Veģetācijas periods ir pagarinājies, jo pavasari sākas ātrāk, bet rudens kļūst vēlāks. Pērnā gada pavasaris bija labs piemērs tam, kā bīstams var būt sals un sniegs, kas iestājas pēc siltāka laika.
Piemēram, 2024. gada marta beigās gaisa temperatūra Latvijā vietām sasniedza pat 20 grādus, un aprīļa pirmajā pusē bija pat no +22 līdz +27 grādiem, kas bija ļoti silts un vasarīgs laiks.
Šajā laikā zaļoja pļavas, koki lapoja, un sākās strauja ziedēšana, tomēr aprīļa otrajā pusē nāca gan sals, gan vietām arī sniegs, kas bija izplatīts fenomens mūsu klimatā. Cieta gan augļu koki, gan ogu krūmi, kas bija jau sākuši ziedēt.
Līdzīgi bargas salnas var uznākt arī aprīļa beigās, maijā un pat jūnija sākumā. Tas ir dabiski, taču tas ir problemātiski dzīvai dabai, jo pāragrā siltuma ietekmē augi kļūst ievainojami, un vēlāk uznākušais aukstums tos var sabojāt.
Toms Bricis viesojas raidījumā “Zināmais nezināmajā”:
