Klimata pārmaiņu kontekstā nereti tiek apgalvots, ka, lai gan kopumā laiks kļūst siltāks, aukstuma viļņi var kļūt biežāki un bargāki. Tomēr dati liecina par pretējo – Latvijā aukstuma viļņu skaits samazinās, un tie kļūst mazāk intensīvi.
Piemēram, Rīgā pēdējo reizi -30 grādu sals tika oficiāli reģistrēts 1994. gadā, kas nozīmē, ka vesela paaudze šo temperatūru nav piedzīvojusi. Dati liecina, ka aukstuma viļņu skaits un intensitāte Latvijā samazinās. Vienkāršākais veids, kā to novērtēt, ir aplūkot ārkārtīgi zemas temperatūras gadījumus, piemēram, cik bieži termometra stabiņš noslīd līdz -30 grādiem. Rīgā šāda temperatūra pēdējo reizi reģistrēta 1994. gadā, savukārt pagājušajā gadsimtā tas notika vidēji reizi desmitgadē.
Līdzīga tendence novērojama arī Latvijas aukstuma polā – Zosēnu meteoroloģiskajā stacijā, kur -30 grādi pēdējo reizi fiksēti 2012. gadā. Salīdzinājumam, no 1980. līdz 2000. gadam tik zemas vai vēl zemākas temperatūras tur reģistrētas septiņos no divdesmit gadiem, kas nozīmē, ka agrāk vidēji reizi trijos gados temperatūra noslīdēja līdz -30 grādiem, bet pēdējos 13 gadus tas nav noticis.
Vēl ekstremālākos gadījumos, kad Latvijā temperatūra sasniedza -35 vai pat -40 grādus, šādi gadījumi bija biežāki pagājušajā gadsimtā. Pēdējoreiz -40 grādu sals reģistrēts 1978. gadā, kas nozīmē, ka kopš tā laika pagājuši gandrīz 50 gadi.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti, tostarp Klimata un skaitliskās modelēšanas nodaļas vadītāja Dace Zandersone, klimatiskajos datos saskata tikai vienu tendenci – sasilšanu. Aukstuma viļņu kļūst mazāk, bet karstuma viļņu – vairāk. Piemēram, 2023. gadā nevienā brīdī nebija sešas secīgas dienas ar zemu temperatūru, kas atbilstu aukstuma vilnim, taču karstuma viļņu bija vairāki.
Lasi vēl:
Latviešu astrologs Kristaps Baņķis atklāj ko nevajadzētu darīt pirmdienās
Šajā gadsimtā viszemākā temperatūra Latvijā reģistrēta 2003. gada 6. janvārī, kad Zosēnos termometra stabiņš noslīdēja līdz gandrīz -38 grādiem. Tas bija pēdējais gadījums, kad temperatūra sasniedza -35 grādu atzīmi. Latvijas vēsturē zemākā reģistrētā gaisa temperatūra ir -43,2 grādi, kas fiksēta Daugavpilī 1956. gada 8. februārī.
Lai gan mūsdienās nereti tiek kritizēta laika prognožu precizitāte, tajā laikā tās bija ne tikai mazāk uzticamas, bet arī grūti pieejamas. Radio sniedza īsu prognozi nākamajai dienai, bet avīzēs publicētā informācija par laikapstākļiem bieži vien aprobežojās ar pāris teikumiem.
Sinoptiķi atklāj, ka jau šajā nedēļas nogalē Latvijā gaidāms šīs ziemas bargākais sals – lasi tālāk
Tevi noteikti interesēs
- Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas izstrādātos noteikumus: kā tas ietekmēs autovadītājus turpmāk
- Liktenīga kļūda virtuvē: kāpēc šādu vistu labāk nekavējoties izmest atkritumos
- Mazais Miķelis 3 gadus baroja klaiņojošu suni un tikai vēlāk atklājās kas šis patiesībā bija par suni – viss izmainījās vienā dienā
- “Gribēju izņemt naudu no Rīgas bankomāta, bet tā vietā piedzīvoju mulsinošu situāciju” – kā man beidzās naudas izņemšana
- 26.02.2026 kalendārā izskatās skaisti, bet speciālisti iesaka būt uzmanīgiem: ko slēpj šis datums
- Ātrāka norēķināšanās pie kases: Latvijā viens lielveikals ievieš jaunus bezkontakta maksājumu veidus








