Vai jūs sēklas turat siltumā? Ja ne, tad jums to noteikti vajadzētu darīt.
Intervijā žurnālam “Modern Farmer” agronoms Mihails Svetlovs, bestsellera “Gudra dārzeņu audzēšana” autors sacīja: “Sēklu sasaldēšana februārī nav modes lieta, bet gan tehnoloģija, ko izmanto visas profesionālās siltumnīcas.”
Izrādās, ka īss “aukstuma šoks” pamodina neaktīvos embrijus un divkāršo dīgtspēju. Pētījums apstiprina – tomāti pēc sasaldēšanas dīgst 3 dienas ātrāk, bet gurķu raža palielinās par 25 %.
Autors norāda, ka savulaik ir smējies par kaimiņiem, kuri ievietoja sēklu maisus saldētavā. Līdz pats to izmēģināja. Kad viņš pirmo reizi sasaldēja piparu sēklas uz 48 stundām, tajā gadā dīgtspēja pieauga no 60% līdz 95%.
Tagad daudzi dārznieki atkārto eksperimentus ar sēklu saldēšanu – metodi, kura jau 2010. gadā pierādīja, ka īslaicīgs aukstums iznīcina augšanas inhibitorus sēklu apvalkā.
Taču ir kāds āķis. Ne visiem kultūraugiem patīk sals. Pētersīļi vai burkāni – jā, bet baklažāni vai baziliks iet bojā. Agronoms Svetlovs brīdina: “Šādu stresu var izturēt tikai mērenā klimata kultūras. Tropu augi – nē.”
Kā to pareizi darīt? Ievietojiet sausas sēklas hermētiskā maisiņā, ievietojiet tās saldētavā uz 12-72 stundām (precīzs laiks atkarīgs no kultūras), pēc tam pakāpeniski sasildiet istabas temperatūrā. Eksperts iesaka šo procedūru atkārtot tikai vienu reizi – citādi efekts būs pretējs.
Jau februārī sāciet “modināt” sēklas agrai sējai. Eksperti norāda, ka pēc sasaldēšanas pat vecas gurķu sēklas dīgst kā jaunas. Pārbaudiet to praksē – un jūsu dobes priecēs ar ražu, kamēr kaimiņi brīnīsies, kā tas vispār ir iespējams. Un, ja šaubāties – pajautājiet tiem, kas jau ir riskējuši. Vai arī turpiniet sēklas glabāt skapī… kā muzeja eksponātus.
