Šis aizkustinošais stāsts notika ar kādu cienījama vecuma kundzi, kura gandrīz visu savu mūžu bija pavadījusi nelielā ciematā Valmieras novadā.
Dzīve ir piepildīta ar negaidītiem pavērsieniem un pozitīvām pārmaiņām, kas katram no mums veido unikālu un aizraujošu ceļojumu. Šo parādību iemesli ir daudzveidīgi, cieši saistīti ar cilvēka pieredzi un psiholoģiju.
Pirmkārt, dzīve ir nemitīgi mainīga un neparedzama. Katrs cilvēks, notikums un mirklis ir unikāls, radot bezgalīgas iespējas jaunām pieredzēm. Šī nepārtrauktā kustība parāda, ka negaidītas pozitīvas pārmaiņas var rasties no dažādiem avotiem – no jauniem cilvēkiem un negaidītām situācijām līdz pat dabas spēku un nejaušības ietekmei.
Otrkārt, cilvēka prāts un uzvedība nepārtraukti attīstās, kas bieži vien mudina mūs pieņemt jaunus izaicinājumus un piedzīvojumus, kas nes pozitīvas pārmaiņas. Tas var izpausties gan personiskās izaugsmes meklējumos, gan arī emocionālajās un sociālajās saistībās.
Turklāt mūsdienu pasaule ir piepildīta ar nejaušībām un nenoteiktību, kas ne tikai rada riskus, bet arī paver jaunas iespējas. Tieši no šīs nenoteiktības bieži vien rodas negaidīti un pozitīvi notikumi, kas var sniegt mums jaunu skatījumu uz dzīvi un pavērt jaunas perspektīvas.
Visbeidzot, pozitīvās pārmaiņas bieži vien ir mūsu pašu lēmumu un rīcības rezultāts. Mūsu attieksme, uzvedība un skatījums uz dzīvi ietekmē to, kā mēs piedzīvojam notikumus un kā tie mūs veido. Apzināta vēlme attīstīties, pozitīvas attieksmes uzturēšana un labvēlīga rīcība var radīt neaizmirstamas un iedvesmojošas pieredzes.
Tātad, runājot par šo konkrēto notikumu…
Sieviete, kura ilgstoši saskārās ar dažādām veselības likstām, jau bija gandrīz zaudējusi cerību saņemt valsts atbalstu dziedniecības tūrei uz kādu no Baltijas jūras kūrortiem. Tomēr pavisam negaidīti notika kas pārsteidzošs.
“Grieta, danco! Tev pienākusi ierakstīta vēstule!” – pastniece Valda smaidot pacēla aploksni ar zilu zīmogu un pastmarkām. Viņa zināja, cik ļoti vecā sieviete gaidīja šo vēstuli – katru reizi, kad abas tikās, Grieta neizlaida izdevību par to pajautāt.
Vai tiešām apstiprinājuši? Kāda laime! Un vēl saka, ka brīnumi nenotiek! – Grieta priecīgi iesaucās, acīm mirdzot no sajūsmas.
Tagad es vienkārši uzlikšu brilles, – vecā sieviete piebilda, rūpīgi atverot aploksni.
Grieta atkal un atkal pārlasīja vēstuli, nespēdama noticēt savām acīm.
– Valdiņ, vai vari iedomāties!? Man piešķīra veselības atjaunošanas programmu! 21 diena! Un nevis kaut kur, bet iecienītajā Lietuvas kūrortpilsētā Palangā! Acīmredzot uz zemes ir taisnība! Mans bijušais skolnieks Oļģerts deva savu ieguldījumu un “izsita” šo iespēju. Viņš teica, ka man tā nepieciešama reizi gadā, jo strādāju Čornobiļas AES, kad tur norisinājās nelaimes gadījums, ar priecīgo vēsti dalījās vecā sieviete.
– Tas ir brīnišķīgi, Grietas kundze! Tagad arī tavā dzīvē būs priecīgs notikums! – sirsnīgi par sirmgalvi līksmoja pastniece.
– Vietējie varasvīri mani nemitīgi maldināja. Viņi teica, ka man nekas nepienākas, jo pagājis tik daudz gadu. Pilnīgi blēži! – piebilda večiņa.
Līdz ar vēstuli aploksnē atradās arī aviobiļetes maršrutā Rīga–Palanga turp un atpakaļ. Grieta īpaši neiedziļinājās to saturā un pagaidām nolika aploksni atvilktnē.
Grieta vispirms dalījās labajās ziņās ar savu kaimiņieni Noru, kuru uzskatīja par savu meitu un mazmeitu vienlaikus.
Večiņa pieskatīja viņu kā savu tuvāko, sniedzot visu veidu palīdzību un atbalstu.
Jaunajai sievietei vairs nebija neviena tuvinieka, tāpēc viņa palika viena šajā pasaulē. Tēvs liktenīgi gāja bojā nelaimes gadījumā mežizstrādē, kad viņai vēl nebija pat divu gadu. Māte Anna darīja visu iespējamo, lai meitu izaudzinātu un nodrošinātu viņai labāku nākotni. Taču dzīve sagatavoja negaidītu pavērsienu…
Kad Nora sāka mācīties otrajā klasē, viņas mātei atklāja nopietnu veselības traucējumu. Šī slimība nešķiro cilvēkus – tā skar gan turīgos, gan trūcīgos. Diemžēl arī Anna nebija izņēmums – pēc vairāk nekā gada ilgas cīņas viņa aizgāja mūžībā, tā arī nesagaidot brīdi, kad meita absolvē vidusskolu. Norai draudēja nokļūšana bērnunamā, taču Grieta paspēja viņu izglābt, uzņemoties aizbildniecību.
Dievs nebija dāvājis sievietei pašai savus bērnus, tāpēc viņa visu savu mīlestību un rūpes veltīja mazajai Norai. Grietas vīrs aizgāja mūžībā vēl jauns, jo ilgstošs darbs kaitīgos apstākļos bija iedragājis viņa veselību.
Aptuveni desmit gadu vecumā Noras redze sāka strauji pasliktināties. Vietējie ārsti bezpalīdzīgi paraustīja plecus, norādot uz nepietiekamo aprīkojumu un speciālistu trūkumu šajā jomā. Grietai, protams, nebija līdzekļu, lai nodrošinātu meitenei ārstēšanu privātā klīnikā. Viņa centās nedaudz ietaupīt no savas pensijas, taču, diemžēl, ar to bija par maz.
Kad Grieta uzzināja, ka brauks uzlabot veselību uz kūrortu Palangā, viņa sacīja:
– Nora, tagad gandrīz veselu mēnesi tu būsi galvenā!” Grieta sacīja ar smaidu. Tāpēc rūpējies par saimniecību, mīļā! Un, kad atgriezīšos, atvedīšu tev līgavaini, viņa piebilda, cenšoties iedrošināt mazmeitu.
– Nu, kādi vēl pielūdzēji, vecmāmiņ!” Nora viegli iesmējās, bet tad nopietni piebilda: Galu galā man ir tikai 19 gadi. Es labāk gribētu atrast darbu, ko varētu veikt arī ar vāju redzi… viņa skumji nopūtās.
Dziļi sirdī Nora priecājās, ka Grieta beidzot varēs bezrūpīgi atpūsties un uzlabot veselību pie jūras – tāda iespēja sirmgalvei līdz šim dzīvē nebija bijusi.
Tomēr, no otras puses, Noru pārņēma skumjas – viņa palika viena. Pusakla bārene nomaļā ciematā. Gadu gaitā viņa bija no visas sirds pieķērusies Grietai, uzskatot viņu par visdārgāko un tuvāko cilvēku savā dzīvē.
Tiesa, viņai bija arī kaķis Murziks, kurš lieliski saprata savu saimnieci. Lai gan tas nebija liels mierinājums, tomēr viņa klātbūtne sniedza Norai vismaz nelielu siltumu un mieru.
Sakodusi zobus un savilkusi rokas dūrēs, Nora centās savaldīties, lai nesatrauktu vecmāmuļu un neaizēnotu viņas prieku par gaidāmo ceļojumu.
Nora labi saprata, ka Grieta, kā neviens cits, ir pelnījusi šo atpūtu, kas viņai pienācās pēc likuma. Sieviete bija vairāk nekā četrdesmit gadus veltījusi skolotājas darbam, ar visu sirdi un dvēseli ieguldot savus spēkus un zināšanas audzēkņos, no kuriem daudzi vēlāk guva ievērojamus panākumus dzīvē.
Piemēram, Oļģerts Zariņš bija viens no Grietas mīļākajiem skolniekiem. Tieši viņas latviešu valodas un literatūras stundas iedvesmoja jaunieti, ļaujot viņam iestāties prestižā universitātē un kļūt par izcilu studentu. Pēc augstskolas absolvēšanas viņš ātri kāpa pa karjeras kāpnēm un tagad ieņēma augstu un atbildīgu amatu valsts pārvaldē.
Pateicoties Oļģerta pūlēm, Grietu nu gaidīja pelnīta un brīnišķīga atpūta Palangā.
Grietu pavadīja gandrīz viss ciemats. Varbūt kādam sirdī iezagās skaudība par viņas veiksmi, taču lielākā daļa no sirds priecājās, ka sirsnīgajai sievietei beidzot būs iespēja izbaudīt patīkamu ceļojumu.
– Ak, liekaties taču mierā, pauda Grieta, glaimota par savu līdzcilvēku uzmanību.
– Labi, vecmāmiņ! Gaidu ziņas no tevis, atpūties! Neuztraucies par mani, viss būs labi!, – Nora atvadījās, apskaujot Grietu pirms iekāpšanas autobusā, kas devās taisnā ceļā uz Rīgas lidostu.
Pamājusi mazmeitai pa logu, Grieta devās ceļā uz ilgi gaidīto rehabilitācijas kursu pie jūras.
Lidosta vecajai sievietei šķita tik plaša un rosīga, ka sākumā viņa pat apjuka. Taču, pieejot pie reģistrācijas galdiņa, Grieta sajuta atvieglojumu un noskaņojās gaidāmajam lidojumam.
Pirms iekāpšanas lidmašīnā stjuarte ar smaidu paziņoja Grietai, ka viņai ir biznesa klases biļete, kas nozīmē, ka lidojums būs īpaši ērts un komfortabls.
– Mīļā, kāpēc mana vieta ir tik īpaša? Kādēļ man piešķirta tik dārga biļete? Es esmu pieticīgs cilvēks un neesmu radusi pie greznības. Vai tikai nav notikusi kāda kļūda? — ar vieglu mulsumu vaicāja Grieta.
— Protams, nē. Jūsu biļete ir biznesa klases, tāpēc iekārtojieties ērti un izbaudiet lidojumu, — stjuarte atbildēja ar sirsnīgu smaidu.
Acīmredzot, arī šajā ziņā Oļģerts pacenties, vecā sieviete pie sevis nodomāja, apsēdusies sēdvietā.
Pēdējo reizi Grieta bija lidojusi ar lidmašīnu pirms trīsdesmit gadiem un jutās mazliet satraukta.
Turklāt avioreiss aizkavējās, gaidot, kad ieradīsies kāda pašvaldības amatpersona.
Pēc aptuveni desmit minūtēm parādījās jauns vīrietis kaklasaitē un nevērīgi atpogātā jakā…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
