Sasniedzot 40 gadu vecumu, sievietes ķermenī notiek dabiski fizioloģiski procesi, kas var ietekmēt grūtniecības norisi un dzemdības.
Viena no iespējamām sekām ir grūtības palikt stāvoklī. Turklāt samazinātā reproduktīvā funkcija var palielināt dažādu grūtniecības komplikāciju risku.
Sievietēm, kas ir pāri 40 gadiem, ir palielināts risks saskarties ar dažādām komplikācijām, kas var radīt risku gan viņai, gan bērnam.
Cilvēka ķermenis dabiski noveco, kas grūtniecības laikā var ietekmēt gan sievietes, gan bērna veselību. Sievietēm pēc 40 gadu vecuma var būt sarežģītāk saglabāt optimālu veselības stāvokli, kas var ietekmēt abu labklājību.
Sievietēm pēc 40 gadu vecuma, saskaroties ar dažādiem fizioloģiskiem izaicinājumiem, ir īpaši svarīgi saņemt pienācīgu aprūpi un konsultēties ar speciālistu. Tas palīdzēs uzraudzīt gan viņas, gan bērna veselību grūtniecības laikā.
Ne tik sen lasīju interesantu domu.
“Kādu iemeslu dēļ sievietes nolemj dzemdēt pēc četrdesmit? Kāpēc tas ir nepieciešams? Par ko viņas domā? Viņām jau ir pieauguši bērni, kuri sapratīs, ka viņu vecāki guļ kopā. Viņu draugi smiesies. Un jaunāko bērnu uz pirmo klasi vedīs viņa vecmāmiņa. Bērnam noteikti būs kauns!”
Un tas nav tikai viens cilvēks, kas izplata šādu viedokli. Lūk, vēl viens piemērs:
Šajā vecumā vairs nav īstais brīdis, lai laistu pasaulē vēl kādu bērnu. Mēs ar vīru paši esam dzimuši vecākiem, kuri jau bija gados, un viņi aizgāja mūžībā salīdzinoši agri – mūsu bērni pat nepaspēja iepazīt savus vecvecākus.
Kad mana vīra mamma aizgāja mūžībā, viņš uz darbu atnesa viņas mūžībā aiziešanas apliecību, bet kolēģi kļūdaini domāja, ka tas ir dokuments par viņa vecmāmiņu. Tas tikai apstiprina manu pārliecību, ka bērnus nevajadzētu laist pasaulē pārāk vēlu – tas var atņemt viņiem iespēju izbaudīt pilnvērtīgu ģimenes dzīvi.
Šie viedokļi ir diezgan diskutabli. Galu galā, šie cilvēki izskatās laimīgi – viņi paši jau ir kļuvuši par vecākiem, mīl savus bērnus un rūpējas par tiem. Bet ja nu viņu vecāki savulaik būtu nolēmuši neradīt pēcnācējus? Vai tad viņi vispār būtu šajā pasaulē?
Reiz man gadījās tāds stāsts.
Kad es vēl biju skolniece, man bija draudzene – apburoša meitene, kuru nebija iespējams nemīlēt. Viņa pievienojās mūsu klasei tikai vienpadsmitajā gadā.
Viņas mamma viņu dzemdēja 37 gadu vecumā – sieviete cienījamā vecumā, kura nolēma kļūt par māti salīdzinoši vēlu.
Manai draudzenei bija arī jaunāks brālis – viņu māte laida pasaulē pēc četrdesmit, precīzāk, 41 gada vecumā. Tas šķita diezgan neparasti, jo lielākā daļa mūsu māmiņu mūs dzemdēja ap divdesmit.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
