PSRS laika monētas var slēpt sevī negaidītu vērtību – daži eksemplāri mūsdienās tiek pārdoti par simtiem vai pat tūkstošiem eiro. Retums, saglabātība un specifiskas kļūdas var padarīt jūsu kolekcijas monētas par īstu dārgumu. Iespējams, ir vērts pārbaudīt, vai jūsu īpašumā nav kāds vērtīgs eksemplārs!
Visdārgāko PSRS monētu vērtība, kas savulaik bijušas apgrozībā.
Viena no vērtīgākajām monētām ir 1923. gada desmit rubļu červoņecs. Uz tās attēlotais uzraksts “KPFSR” bija tikai formāla prasība tajā laikā.
Šī monēta tika izlaista, lai veiktu ārējos ekonomiskos norēķinus, taču valsts iekšējā tirgū tā gandrīz nebija sastopama. Tā kā cara laikmeta zelts starptautiskajā tirgū tolaik izraisīja lielāku uzticību nekā jaunās padomju monētas, pieprasījums pēc tās bija zems. Liela daļa tirāžas tika pārkausēta zelta stieņos un pārveidota par pirmsrevolūcijas desmit rubļu monētām.
Lai gan sākotnēji tika izgatavoti gandrīz trīs miljoni eksemplāru, līdz mūsdienām saglabājušies tikai daži. Šobrīd 1923. gada zelta desmit rubļu monētas kolekcionāru vērtība pārsniedz 150 000 Krievijas rubļu (aptuveni 1610 eiro, saskaņā ar 2025. gada valūtas kursu).
Nākamās pēc hronoloģijas – 1925. gada divkapeiku monētas. Pēc 1924. gada lielajām tirāžām (pirmais naudas reformas gads), 1925. gadā vara monēta tika izlaista nelielos daudzumos un tikai mazos nominālos. Rezultātā 1925. gada divkapeiku monēta patlaban maksā apmēram 60 tūkstošus Krievijas rubļu (aptuveni 645 eiro, saskaņā ar 2025. gada valūtas kursu). Interesanti, ka par tās eksistenci kolekcionāri nezināja vairāk kā trīsdesmit gadus. Pirmo monētu numismāti atrada tikai pagājušā gadsimta vidū. Kopš tā laika tās ir atrastas ļoti nelielā skaitā.
Vēl par retām un vērtīgām tiek uzskatītas 1927. gada divkapeikas. To cena ir vairāk nekā 100 tūkstoši Krievijas rubļu (apmēram 1075 eiro, saskaņā ar 2025. gadavalūtas kursu). Taču, pateicoties metāla meklēšanas attīstībai un melnajai arheoloģijai, pēdējā laikā tās vairs nav retums. Tomēr monētu, kas ir labā stāvoklī, joprojām ir grūti atrast.
Vienas no visvērtīgākajām PSRS monētām ir 10, 15 un 20 sudraba kapeikas, izlaistas 1931. gadā. Jaunās padomju monētas iekaroja tautas uzticību, tāpēc tika pieņemts lēmums vairs neizmantot dārgmetālus naudas kalšanā. Sākot ar 1931. gadu, sudraba monētu vietā tika kaltas vara-niķeļa monētas.
Lai gan 10, 15 un 20 kapeiku sudraba monētas, izdotas 1931. gadā, ir iekļautas visos katalogos, atrast tās ir praktiski nereāli, izņemot kā atjaunotus variantus. Vienīgā 1931. gada sudraba monēta, kas bija pieejama apgrozībā, bija 20 kapeiku monēta, kuras vērtība pārsniedz 150 000 Krievijas rubļu (aptuveni 1 610 eiro, saskaņā ar 2025. gada valūtas kursu).
1934. gada 20 kapeiku monēta ir sastopama tikai atjaunotā veidā un maksā 100 000 Krievijas rubļu (aptuveni 1 075 eiro, saskaņā ar 2025. gada valūtas kursu). Oriģinālie eksemplāri pat muzeju kolekcijās ir tikai daži.
Iemesls tam ir monētas sarežģītais dizains – strādnieks ar āmuru, vairogs ar nominālu un pilns valsts nosaukums. Šīs dizaina īpatnības radīja lielu skaitu brāķu, tāpēc tika pieņemts lēmums pārtraukt šāda veida monētu kalšanu un iznīcināt visas 1934. gada 20 kapeiku monētas.
1933. gada piecu kapeiku monētas maksā 20 000 Krievijas rubļu (aptuveni 215 eiro). 1934. un 1935. gada (vecais tips) piecu kapeiku monētas maksā 9 000 rubļu (aptuveni 97 eiro) katra. Iemeslus, kādēļ šo monētu ir tik maz, grūti nosaukt. Iespējams, vara un alumīnija krājumi vairāk bija nepieciešami otrās piecgades problēmu risināšanai.
1942. gada 10 un 15 kapeiku monētu vērtība, kas katra ir aptuveni 15 000 Krievijas rubļu (apmēram 160 eiro), ir skaidrojama ar to, ka pēc monētu kaltuves pārcelšanas no Ļeņingradas (Pēterburgas) uz Urāliem, Krasnokamsku, kara laika apstākļos uzreiz neizdevās uzsākt pilnvērtīgu nepieciešamo monētu kalšanu. Nākamajā gadā monētu ražošana nostabilizējās. Rezultātā 1942. gada 10 un 15 kapeiku monētas kļuva par vienām no visretākajām monētām to nominālu kalšanas vēsturē.
Pašas zināmākās, visretāk sastopamās un dārgākās PSRS monētas ir visi 1947. gada nomināli. Lai gan tika izkaltas vairāk nekā 500 miljoni monētu, tās visas tika pārkausētas. Precīzs iemesls tam nav zināms, bet skaidrs ir tas, ka jaunais, pēc kara PSRS ģerbonis ar 16 lentām (apstiprināts 1946. gadā) parādījās uz monētām tikai 1948. gadā.
No 1947. gada monētām ir saglabājušies tikai izstāžu eksemplāri (ar piekausētām “ūsiņām”, aiz kurām tās stiprinājās pie demonstrācijas stenda). Tas arī nosaka, ka šīs ir visvērtīgākās PSRS monētas. Pilns 1947. gada monētu komplekts tika pārdots izsolē 2008. gadā par summu, kas pārsniedza 200 tūkstošus eiro, kas iznāk vairāk nekā 22 miljoni Krievijas rubļu par katru monētu.
Uzreiz pēc šīm monētām, pēc numismātu domām, seko 1958. gada monētu komplekts. Tajā pie jau pierastajiem nomināliem pievienojas arī 2, 3 un 5 rubļu monētas. 1961. gada naudas reformu iesākumā bija domāts veikt jau 1958. gadā. Monētas jau bija izkaltas pietiekamā daudzumā, lai nomainītu esošo monētu masu un nosūtītas visām reģionālajām bankām. Bet kaut kas nenotika tā, kā bija paredzēts un komandas “atvērt maisus” vietā tika saņemta komanda “sūtīt atpakaļ”.
Neskatoties uz to, daļa 1, 2, 3 un 10 kapeiku monētu nokļuva apgrozībā. Vienkapeikas un divkapeikas vidēji var maksāt ap 150 000 rubļu (apmēram 1 617 eiro), trīskapeikas 60 000 (apmēram 646 eiro), un 10 kapeikas apmēram 40 000 rubļu (apmēram 431 eiro). Cenas par pārējām 1958. gada monētām ir ievērojami augstākas, līdz pat 3,5 miljoniem rubļu (apmēram 37 754 eiro).
Dažas no dārgākajām PSRS monētām radās nejauši – kļūdas un negaidīti lēmumi padarīja tās par īstiem retumiem.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
