Jau vairākas dienas visi neizsakāmi priecājas un lepojas ar latviešu filmas “Straume” panākumiem. Taču šo patieso prieku un lepnumu vismaz daļēji izdevies aizēnot mūziķim Ainaram Mielavam, kurš negaidīti skarbi izteicies gan par režisoru Gintu Zilbalodi, gan par producentu Matīsu Kažu.
Šovakar pie Brīvības pieminekļa tiks sagaidīta filmas “Straume” radošā komanda, kas atgriežas no ASV, un pirmo reizi vēsturē atved uz Latviju Kinoakadēmijas balvu “Oskars”. Bet tikmēr Mielavs savās sociālajās vietnēs kritizē abus filmas veidotājus.
Mielavs savu ierakstu sociālajās vietnēs sākotnēji ievietojis, runājot par to, ka “Oskara” balvu pasniegšanā neviens tā arī neesot ne izteicies, ne arī kā īpaši norādījis par ASV prezidenta Donalda Trampa pēdējā laika izteikumiem un rīcību.
Tomēr komentāros sekoja tas, ko, šķiet, latvieši pēc priecīgā notikuma, gaidīja vismazāk. Mielavs, atbildot uz kādas lietotājas ar segvārdu “Lapsa Īgnā” atbildējis:
Abiem latviešu džekiem ir nedaudz aizbraucis jumts jau kopš “Globusa”. 300 tūkstošus no valsts nevajadzēja ņemt, bet atdot trūcīgām ģimenēm, dzīvnieku patversmēm vai tml. Režisors ir “piepačkājis” visus soctīklus ar mazākajām kustībām viņa kaķa sakarā.
Producents turas, šķiet, uz nervu zālēm. Minētais nav, maigi izsakoties, pazemīga un cieņpilna atzinības saņemšana. Intereses pēc noskatījos arī konkurējošās “The Wild Robot” un “Wallace & Gromit: Vengeance Most Fowl”.
Lasi vēl: Godalgotās “Straumes” režisora Ginta Zilbaloža tētis atklāj līdz šim nezināmu faktu par savu dēlu
Uz šo multfilmu fona “Straume” tiešām izceļas. Tomēr mākslas un, jo īpaši, vēstījuma ziņā līdz, piemēram, Noršteina šedevram “Ezītis miglā” tai ir nepārvarami gaismas gadi.
Tikmēr jau pieminētā “Lapsa Īgnā” vēl pielējusi “eļļu ugunī”, sakot:
Mēs ar draudzeni par šito vakarvakarā runājām. Bet nu, tur tak tāds paštīksminošu narcisu saiets, lielākoties, kuri spoguļojas savā nabā. Par mūsējiem drusku bija vilšanās…tik vien noņaudēt, kā paldies mammai un tētim un “gribu mājās”, nu…biju drusku vīlusies. Bet. Kaķis paliek kaķis. Vārdos jau viņš var teikt, ka kaut ko ir iemācījies no komandas darba, bet situācija rāda ko citu, tad iet vaļā tikai “es” un “man”. Un par pārējo-kaut ūdensplūdi.
Un, nē, es nenolieku, es par puišiem dikti priecājos un arī negulēju šonakt. Bet tas darvas piliens tam visam tomēr ir klāt. Ņemot vērā, ka šāda iespēja – paust attieksmi no šīs vietas diez vai nākošajos 100 gados uzradīsies.
Atgādināsim, ka režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” naktī uz pirmdienu pirmo reizi Latvijas vēsturē saņēma “Oskara” balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.
Un režisors Gints Zilbalodis savā runā no skatuves pateicās gan saviem sadarbības partneriem, gan sacīja, ka šī balva nozīmē ārkārtīgi daudz gan viņiem pašiem, gan Latvijai, gan Latvijas animatoriem, gan arī sacīja “paldies” saviem vecākiem un pat saviem mājdzīvniekiem. Visbeidzot, pēdējie Ginta vārdi sajūsmināja daudzus, jo viņš sacīja, ka “mēs visi esam vienā laivā un ir jāiemācās pārvarēt mūsu atšķirības kopā”.
Saprotams, ka lielākā daļa cilvēku šo režisora teikto saprata ļoti labi, tomēr, šķiet, ka ne visi…
Gudrā kartupeļu stādīšana “holandiešu metodē”: tā dod karalisku ražu pat nabadzīgā augsnē
“Straume” saņem “Oskaru” un Gints Zilbalodis saka runu, video:
