Jau piecus gadus dzīvoju Itālijā un pat nedomāju par atgriešanos mājās, jo tur vairs nav, pie kā atgriezties. Pēc vīra aiziešanas mūžībā paliku viena ar diviem bērniem: dēlam bija 16, bet meitai – 14 gadi.
Strādāju par šuvēju nelielā cehā un saņēmu bērnu pabalstus, taču ar naudu ļoti pietrūka pat pašām nepieciešamākajām lietām. Bērni auga, un izdevumi ar katru dienu tikai pieauga. Atstājusi bērnus mātes aprūpē, devos peļņā uz Itāliju.
Katru mēnesi sūtīju naudu, apmaksāju viņu mācības un atbalstīju gan dēlu, gan meitu, kamēr viņi studēja augstskolā. Apmaksāju arī abu kāzas.
Kad dēls nolēma pabeigt māju, ko reiz bija iesācis viņa tēvs, es ar sirdi un līdzekļiem atbalstīju viņu līdz pat pašām durvju atslēgām.
Britu prinča Harija un amerikāņu aktrises Meganas Mārklas ģimenē radušās pamatīgas nesaskaņas
Pēc tam vairākus gadus krāju naudu, lai palīdzētu meitai iegādāties dzīvokli – viņa ļoti vēlējās savu mājokli. Dēls apsolīja, ka parūpēsies par remontu un rekonstrukciju mūsu mājā, kurā agrāk dzīvojām. Arī šo projektu pilnībā finansēju es, jo man vajadzēja vietu, kur atgriezties.
Tā nemanot pagāja pieci gadi manas dzīves. Kad mamma aizgāja mūžībā, atgriezos mājās, cerot, ka beidzot varēšu palikt dzimtenē. Taču mani sagaidīja rūgta vilšanās.
Kad pienācu pie mājas, kuru finansēju es, ieraudzīju dēla labi kopto un skaisto māju, bet pa vārtiem mani nelaida iekšā. Līgava iznāca ārā, pat neaicināja mani iekšā, teica, ka vīrs nav mājās.
Iedomājieties manu stāvokli: es tikko atbraucu pēc ilga ceļojuma, bet mani neielaida mājā, kas tika uzbūvēta ar maniem līdzekļiem!
Mans vīrs 56 gadu vecumā aizgāja pie 30 gadus vecas sievietes, bet paņēma līdzi visdārgāko
Tad devos pie meitas…
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā un uzzini, kas tieši notika un kā viss beidzās
