Vai jūs aplejat kafiju ar verdošu ūdeni un domājat, kāpēc tā garšo rūgta? Izrādās, ka tas ir būtisks aspekts, kas ievērojami ietekmē kafijas garšu.
Izrādās, ka ūdenim, ar kuru aplej kafiju, jābūt 90–95°C – šajā temperatūrā aromāti atklājas, bet eļļas nepiedeg.
Pārbaudiet: ja tējkanna “svilpo”, liecinot ka ūdens ir uzvārījies, tad izslēdziet to un pagaidiet 30 sekundes. Vēl labāk, ja nogaidīsiet veselu minūti.
Vēl viena rupja kļūda ir kafijas pupiņu uzglabāšana ledusskapī. Kondensācija pilnībā sabojā to garšu. Uzglabājiet tās keramikas burkā ar cieši noslēgtu vāku.
Kafijas pupiņas arī neturiet veikala iepakojumā, kas ir atvērts, jo to aromāts var izgarot. Tieši tie paši noteikumi attiecās arī uz maltas kafijas uzglabāšanu.
Un, ja jums garšo kafija ar pienu, uzkarsējiet to atsevišķi līdz 60°C un tikai tad pievienojiet to kafijai. Bet visnegaidītākais padoms ir šķipsniņa sāls, īpaši, ja gatavojat kafiju turku stilā.
Pirms kafijas brūvēšanas pievienojiet to kafijas katliņam jeb turkam – rūgtums tiks neitralizēts un izcelsies saldās notis. Lai eksperimentētu, pamēģiniet turkam pievienot šķipsniņu kanēļa vai kardamona – garšvielas piešķirs dziļumu.
Un nekad nedzeriet kafiju uzreiz pēc ēdienreizes – nogaidiet 20 minūtes, citādi nejutīsiet šokolādes vai riekstu notis, kas patiesībā ir klāt lielākajam vairumam kafijas. Tāpat atcerieties, ka ja jūsu kafija garšo rūgta, tā var būt pārgrauzdēta – izvēlieties vieglu cepeti.
Bet ir arī citi noslēpumi. Piemēram, maluma izmērs. Turkam vajag pašu smalkāko, gandrīz kā pulveri. Franču presei būs vajadzīga liela maluma kafija.
Lai izjustu garšu, pirms ieliešanas sasildiet krūzi ar verdošu ūdeni. Un nelejiet kafiju metāla traukos – tie oksidē dzērienu. Un atcerieties: svaigi maltas pupiņas smaržo daudz spēcīgāk. Pērciet rokas dzirnavas – tas ir tā vērts.
