Teju katrā dārzā var redzēt samtenes – cilvēki tic, ka tās var pasargāt no nematodēm. Daudzi pat siltumnīcās atrod tām vietu, cerībā aizsargāt ražu.
Samtenes redzamas teju katrā pilsētas puķu dobē – tās ir vienkāršas, izturīgas un bez lielas apčubināšanas zied līdz pat pirmajam sniegam.
Pat mākslā samtenes nav palikušas nepamanītas – tās var redzēt Kiprenska “Nabagajā Līzā” un arī Tolstoja gleznā ar vāzi, putnu un tauriņu, par kuru bērniem ģimnāzijās joprojām liek sacerēt esejas.
Es kādu laiku mēģināju no samtenēm izvairīties – vienu gadu pat nemaz nesēju tās savā dārzā. Bet vasaras beigās sapratu: kaut kā pietrūka, bija tāda tukšuma sajūta bez viņām.
Samtenes!
Mana mīlestība un mana lielā vilšanās šogad.
Es mīlu samtenes – par to krāsaino, priecīgo ziedēšanu un reibinošo, neatkārtojamo smaržu. Dažiem tās varbūt nav mīļas, bet man tās vienmēr atgādina vasaru, basas kājas zālē, spēles ar lellēm un ziedu plūkšanu skolas pagalmā kādā saulainā septembra dienā…
Es bezgala cienu samtenes arī tāpēc, ka tās ir kā mazi brīnumi – iestādi sēklu, un drīz vien dārzs uzplaukst košās krāsās.
Pavasaros vienmēr atkal un atkal pārsteigums – cik augstas cenas samteņu stādiem! Gan tirgū, gan pat hipermārketos. Bet kāpēc? Tās taču nevarētu maksāt tikpat, cik izsmalcinātas petūnijas! Samtenēm taču būtu jāmaksā vien daži centi.
Nav taču nekādas lielās ķēpas ar samtenēm – siltumnīcas nevajag, palodzes dzīvoklī aizņemt arī ne. Aprīlī iesēj kastē, maijā jau var droši sēt atklātā zemē. Un jūlijā – prieks skatīties, kā tās zied.
Es vairs neaudzēju šo augu savā piemājas dārzā, jo tas piesaista ērces un rada pelējumu
Pērn no paziņām dabūju sēklas no dažādām samtenēm, un tagad tās zied dārzā. Bet saprotu, ka pēc šīs pieredzes es vairs negribu vākt samteņu sēklas. Laba lieta, bet diezgan laikietilpīga!
Un lūk, arī galvenās kļūdas, ko pieļāvu – domāju, ka viss būs viegli, bet sanāca pilnīgi citādi…
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
