Silvestrs nemaz neplānoja palikt ciematā – viņš bija ieradies tur tikai atvaļinājumā, lai atgūtos pēc šķiršanās, kas notika, kad atklājās sievas tuvās attiecības ar viņa draugu.
Lēmums par šķiršanos tika pieņemts nekavējoties – Silvestrs neiesaistījās sarunās ar sievas jauno simpātiju. Viņš vienkārši palūdza viņu atstāt māju un sievai mierīgi paziņoja:
Es aizbraucu uz laukiem un palikšu tur mēnesi. Lūdzu, līdz tam laikam izvāc savas mantas no mana dzīvokļa. Ceru, ka spēsim visu atrisināt bez liekiem sarežģījumiem, citādi man nāksies pastāstīt citiem, kā viss patiesībā bija.
Silvestra sieva strādāja pilsētas administrācijā un gatavojās kandidēt svarīgā amatā. Viņa mēģināja viņam likt saprast, ka viņa dzīve vairs nebūs tik mierīga, taču Silvestrs uz to reaģēja ar mierīgu smaidu.
Tu esi pārāk pārliecināta par sevi, dārgā, viņš teica, un viņi abi apzinājās, ka viņai nebūs viegli tikt ievēlētai, ja ārlaulības attiecības nonāks sabiedrības uzmanības centrā.
Silvestrs ātri savāca savas mantas un nolēma atkāpties no darba. Viņam šķita, ka ir pienācis laiks pilnībā mainīt savu dzīvi.
Un tā agri no rīta Silvestrs ar automašīnu devās uz ciemu, kur kādreiz bija dzīvojis viņa vectēvs. Silvestram vienmēr bija īpaši tuvas attiecības ar opīti, kurš viņam bija novēlējis savu lauku māju.
Kad Silvestrs bija mazs, viņš vasaras brīvdienas pavadīja pie vecvecākiem Latgalē. Vēlāk, kad jauneklis izauga un sāka mācīties augstskolā, viņam vairs nebija iespējas tik bieži apmeklēt laukus, kā viņš vēlētos. Vairākas reizes viņš aicināja vectēvu pārcelties dzīvot pie viņa uz pilsētu, taču sirmais vīrs bija ļoti neatlaidīgs. Un tagad, kad Silvestrs beidzot atgriezās, vectēvs jau bija aizgājis.
Viņš apstājās pie mājas un bija priecīgs redzēt, ka ēka neizskatās pamesta, un apkārtne ir sakopta. To bija paveicis kaimiņš Kārlis, kuram Silvestrs par palīdzību vienmēr atnesa kādu dāvanu. Šoreiz viņš bija sarūpējis Kārlim dārgu spiningu, zinot, ka vīrietis ir aizrāvies ar makšķerēšanu.
– Silvestr, vai tas esi tu? Ilgi neesi bijis redzēts! atskanēja kaimiņa balss.
Silvestrs plati pasmaidīja.
– Kārli, kā es priecājos tevi redzēt, viņš teica, un viņi apskāvās.
Kārlis, skatoties uz mašīnu, jautāja:
– Tu šeit būsi visu vasaru?
– Pagaidām mēnesi, bet redzēsim, atbildēja Silvestrs.
– Oho! Tas noteikti jāsvin! Kārlis teica. Atpūties un nāc pie manis vakarā. Es iekurināšu pirti un uzcepšu gaļu. Vai atceries manu pirti?
Silvestrs pat izsplūda emocijās.
– Vai tiešām ir iespējams aizmirst tavu pirti? Tur pavadot laiku, cilvēks jūtas pilnīgi atjaunots, Silvestrs teica.
Kārlis devās uz savu māju, bet Silvestrs viņam piezvanīja.
– Kārli, pagaidi. Es tev atnesu mazu dāvaniņu. Paldies, ka rūpējies par manu māju.
Kārlis atmeta ar roku.
– Es nemaz negribēju, lai tu mani apdāvini. Tas taču maksā dārgi.
– Tātad, spinings tev nav vajadzīgs?
Mamma ielika tomātus kastē un apbēra ar pelniem – izrādās, tas ir vienkāršs un vērtīgs paņēmiens
Silvestrs pasmaidīja un izņēma no mugursomas jaunu, vēl neizsaiņotu dāvanu.
Kārlis apstājās uz mirkli un ieelpoja dziļāk.
Noskaidro, kas notika tālāk, un kā tas viss beidzās.
Turpinājumu lasi otrajā lapā
