Nepareizas kopšanas vai stādīšanas kļūdu dēļ gurķiem parādās rūgta garša. Pretēji mītiem rūgtums nav atkarīgs no šķirnes: to izraisa viela cucurbitacins, ko augs ražo, reaģējot uz stresu.
Lai pasargātu ražu no vilšanās, stādīšanas laikā vienkārši pievienojiet iedobē kādu sastāvdaļu, kas ir pieejama katrā virtuvē. Mēs runājam par cieti – kartupeļu vai kukurūzas.
Ciete pilda divas galvenās funkcijas. Pirmkārt, tas saglabā mitrumu augsnē, radot stabilu vidi ap saknēm. Otrkārt, tas kalpo kā ogļhidrātu avots, kas palīdz augam vieglāk panest temperatūras izmaiņas un laistīšanas trūkumu.
Rezultātā gurķi tērē mazāk enerģijas cīņai ar stresu un novirza resursus sulīgu, saldu augļu veidošanai. Stādot katrā bedrītē ieber ēdamkaroti cietes, sajauc to ar augsni un tikai tad liek stādus.
Lai uzlabotu efektu, mulčējiet dobi ar salmiem vai zāģu skaidām 5-7 cm slānī. Mulča ne tikai saglabā mitrumu, bet arī novērš augsnes pārkaršanu karstā laikā.
Gurķus laistiet agri no rīta, novirzot ūdeni tieši pie saknēm – mitruma nokļūšana uz lapām palielina saules apdegumu un miltrasas risku. Ik pēc 10 dienām apsmidziniet augus ar borskābes šķīdumu (2 g uz 10 l ūdens) – tas stimulē ziedēšanu un olnīcu veidošanos.
Ja lapas sākušas dzeltēt, pagatavo nātru uzlējumu – piepilda spainī ar sasmalcinātu zāli, pielej ūdeni un atstāj uz nedēļu. Izkāš, atšķaida koncentrātu attiecībā 1:10 un aplej gurķus.
Ir svarīgi ievērot ražas novākšanas grafiku – novākt augļus ik pēc 2–3 dienām, neļaujot tiem izaugt pārāk lieliem. Lielie gurķi palēnina jaunu olnīcu veidošanos un noplicina augu.
Lai pagarinātu augļu periodu, jūlija beigās barojiet krūmus ar rauga šķīdumu (10 g uz 10 l ūdens) – tas aktivizēs sānu dzinumu augšanu.
Ja vasara ir auksta, virs dobes uzstādiet arkas ar pārklājošu materiālu – gurķi ir jutīgi pret temperatūru zem +15°C un var nomest olnīcas.
