Foto: Pixabay
Mūsu šodienas saruna būs par vienu no vienkāršākajiem un pieejamākajiem dārza mēslojumiem — par pelniem
Turklāt, lūdzu, ņemiet vērā — runa ir par organisku, dabīgu mēslojumu, kas ir īpaši svarīgi tiem dārzkopjiem, kuri principiāli audzē pārtikas produktus bez minerālmēslu izmantošanas. Lai gan arī visiem pārējiem šī informācija būs ļoti noderīga.
Koksnes pelnus kā mēslojumu izmanto jau vairākus tūkstošus gadu. Tie satur vērtīgākos makro- un mikroelementus, bez kuriem nav iespējams iegūt lielu ražu.
Pelniem nav noteikta ķīmiskā sastāva. Tas būs atkarīgs no sadedzināto augu veida. Galvenokārt pelni satur kalciju, kāliju, magniju un nedaudz hlora. 100 gramos pelnu ir tikai 0,5 grami hlora. Plaši izplatīts ir uzskats, ka pelni ir galvenokārt kālija mēslojums. Tomēr visvairāk pelnos ir kalcija — 17 grami uz 100 gramiem pelnu.
Tieši kalcijs ir īpaši nepieciešams dārzeņiem, kas veido apjomīgu virszemes daļu, piemēram, ķirbju un meloņu dzimtai. Kalcijs pastiprina vielmaiņas procesus augos. Arī barojot ziedus, kalcijs ir ļoti svarīgs, jo tas palielina ziedkopu izmēru un kuplumu.
Foto: Pixabay
Ļoti acīmredzams kalcija trūkums ir sīpoliem — to galvas sāk slāņoties un izžūt. Taču, tiklīdz sīpolu stādījumi tiek aplaistīti ar pelnu uzlējumu, situācija uzlabojas. Savukārt kālijs, kas ir pelnos, regulē augu ūdens līdzsvaru, palielina siltummīlošo kultūru ziemcietību.
Tāpat pelni nedaudz padara augsni sārmaināku, kas ir ļoti svarīgi tādiem ziediem kā rozes un lilijas. Ne mazāk svarīgs augu normālai dzīvotspējai ir arī magnijs, kas atrodams pelnos. 100 gramos pelnu ir 4 grami magnija. Pelnu izmantošana neaprobežojas tikai ar kālija mēslojumu. Tos var izmantot arī kā augsnes skābuma neitralizētāju, kā fungicīdu un pat insekticīdu.
Pelni kā mēslojums
Pelni var aizstāt kālija minerālmēslus. Tajos nav kaitīgu ķīmisku savienojumu. Pelnu elementi ātri šķīst ūdenī un attiecīgi arī ātri uzsūcas augos. Gurķu bedrītēs var iebērt pa vienai ēdamkarotei, tomātu un kartupeļu — pa trim karotēm. Stādot ogu krūmus, stādāmajā bedrē ieber līdz trim glāzēm pelnu. Pelni bedrītēs noteikti jāsajauc ar augsni, lai saknes nesaskartos ar tiem tieši — tas var izraisīt bojājumus saknēm.
Foto: Pixabay
Šķidrie mēslojumi
Pelnu šķidro mēslojumu drīkst lietot jebkurā auga veģetācijas periodā. Īpaši labi uz to reaģē tomāti, gurķi un kāposti. Lai pagatavotu mēslojumu, ņem 100 gramus pelnu, uz diennakti iemērc 10 litros ūdens un katram augam izlej pa puslitra burkai uzlējuma.
Lai pabarotu augļkokus pavasarī, pa vainaga perimetru izrok nelielu grāvīti un ieber tajā pelnus — vienu glāzi uz katru lineāro metru grāvja. Pēc tam to pārklāj ar zemi. Laika gaitā pelnu savienojumi kopā ar lietus ūdeni iesūksies sakņu dziļumā un tiks uzņemti augā.
Svarīgi saprast, ka pelnos ir daudz kalcija, kālija un fosfora, bet pilnīgi nav slāpekļa. Tādēļ pilnvērtīgai barošanai slāpeklis jāpievieno atsevišķi. Lieliski piemērots būs zaļo zāļu vai govju mēslu uzlējums.
UZMANĪBU! Koksnes pelni netiek lietoti vienlaikus ar fosfora un slāpekļa mēslojumiem, jo šajā gadījumā slāpeklis ātri iztvaiko, bet fosfors pāriet maz pieejamā formā. Lai atskābinātu augsni, pelnus iestrādā reizi trijos gados — 500 līdz 2000 grami uz kvadrātmetru. Pelni aktivizē augsnes mikrofloru, kas uzreiz uzlabo struktūru — zeme kļūst irdena un viegli apstrādājama.
Foto: ekrānuzņēmums
Augsnes skābināšana ar pelniem
Pelnu pievienošana kompostam paātrina komposta nobriešanu un bagātina galaproduktu ar kalciju un magniju. Komposta kaudzi vienkārši pārbēr ar nesijātiem pelniem, to kārtojot slāņos pēc iespējas, jebkurā daudzumā. Šādā gadījumā kaļķi vairs nav nepieciešams pievienot.
Pelni pret kaitēkļiem. Stādot kartupeļus, katrā bedrē pievieno sauju pelnu — tas palīdz atbrīvoties no stiebrgraužiem. Var pievienot arī 2 ēdamkarotes maltu piparu uz vienu spaini pelnu.
Gliemeži un kailgliemeži nevar rāpot pa pelniem, jo sārmainā vide kairina tos. To izmanto, lai aizsargātu kāpostus, īpaši ziedkāpostus, kuros gliemeži īpaši labprāt iemājo. Pelnu pulveri vienkārši izbārsta uz dobes virsmas.
Ar pelniem apber kāpostus, lai atbaidītu zemeņu blusas, un sīpolus — pret sīpolu mušu. Tiek izmantoti 50–100 grami pelnu uz 10 m². Apber reizi nedēļā, sākot no maija beigām līdz jūnija sākumam. Pelnu putekļi viegli noskalojas ar lietu, tāpēc pēc lietus apstrāde jāatkārto.
Pret ābeļu ziedu smecernieku, kāpostu kāpuriem un laputīm palīdz pelnu-ziepju šķīdums: 100–200 gramus pelnu aplej ar 5 litriem karsta ūdens un dažas minūtes pavāra, tad rūpīgi izkāš, pievieno ēdamkaroti jebkura šķidrā ziepju vai trauku mazgājamā līdzekļa. Ielej smidzinātājā un apstrādā jāņogas, gurķus, ābeles, kāpostus.
Foto: ekrānuzņēmums
Lai pasargātu kāpostu un piparu stādus, pēc sēklu iesēšanas kastītē augsni apkaisa ar plānu pelnu kārtiņu. Pelnu-ziepju izsmidzinājumus lieto miltrasas apkarošanai. Sauso pelnu kaisīšana aizsargā zemenes no pelēkās puves. Īpaši svarīgi — šo paņēmienu var izmantot arī ogu ražas laikā.
Tātad, kā redzat, pelnu labvēlīgo īpašību spektrs dārzkopībā ir diezgan plašs. Un, ja jums rodas iespēja sagatavot pelnus uzglabāšanai, tas būs tikai par labu. Šajā gadījumā jūs varēsiet tos izmantot jebkurā laikā ar labumu jūsu audzētajiem augiem. Paldies jums par uzmanību. Novērtējiet rakstu ar “like” vai smaidiņu 🙂
