Kad atkal sāku pievērst uzmanību vīriešiem, manas draudzenes teica, ka laikam esmu zaudējusi prātu. Man ir 54 gadi, un vīrs no manis aizgāja. Es tikai vēlējos atgūt sajūtu, ka esmu sieviete — skaista, kādam svarīga un vēlama.
Un tad parādījās Valdis. Mēs dzīvojām kaimiņos, dažreiz satikāmies parkā. Sarunas kļuva garākas, sirsnīgākas, un skatieni sāka runāt vairāk nekā vārdi. Galu galā viņš mani uzaicināja uz randiņu.
Nolēmu uzaicināt viņu pie sevis. Iepriekšējā dienā pagatavoju īpašas vakariņas, radīju romantisku noskaņu ar svecēm un uzvilku savu iecienītāko, elegantāko kleitu.
Plkst. septiņos bez minūtes kavēšanās pie durvīm atskanēja zvans. Es atvēru un apstulbu… To, kas notika tālāk, es noteikti nebiju paredzējusi. Turpinājums zemāk 👇
Ko nevajadzētu darīt dzimšanas dienā un ko nevajadzētu pieņemt kā dāvanu
Man ir 54 gadi, un es esmu nobriedusi, pašpārliecināta sieviete ar dzīves pieredzi. Aiz muguras – 26 laulības gadi, taču kādā brīdī sapratu, ka man pienākas vairāk. Es neļāvos emocijām, bet visu rūpīgi izsvēru. Tikai tad, kad dēls devās studēt uz universitāti, pieņēmu lēmumu mainīt savu dzīvi – savācu mantas un aizgāju.
Māte man atstāja nelielu dzīvokli Iecavā. Ilgu laiku bijām iecerējuši to atdot dēlam, bet tagad uzskatu – viņam pašam jānopelna sava vieta zem saules. Šis dzīvoklis nu būs vieta, kur pirmo reizi dzīvē dzīvošu tikai sev un pēc saviem noteikumiem.
Sākumā viss šķita neierasti. Vīrs mēģināja mani pārliecināt atgriezties, solot, ka viss mainīsies, bet es nevēlējos atgriezties iepriekšējā ierobežotajā dzīvē. Tā vietā sāku pievērst uzmanību tam, kas notiek apkārt, mācījos būt brīva un izbaudīt katru mirkli.
Draudzenes teica, ka esmu zaudējusi prātu, kad sāku atkal pievērst uzmanību vīriešiem. Tomēr man bija svarīgi justies kā sievietei — skaistai, iekārojamai un nozīmīgai.
Pēc dažiem gadiem es satiku Valdi. Mēs dzīvojām netālu vienā rajonā un reizēm nejauši sastapāmies parkā. Sarunas kļuva arvien ilgākas, un skatieni — siltāki. Visbeidzot viņš mani uzaicināja uz randiņu.
Es nolēmu, ka tikšanās notiks pie manis mājās. Gribēju viņu pārsteigt ar savām kulinārajām prasmēm. Sagatavoju izsmalcinātas vakariņas, iededzu svecītes un uzvilku labāko kleitu. Jutos gan satraukta, gan ar nepacietību gaidīju interesanto vakaru.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā un uzzini, kas tieši notika un kā viss beidzās
Tevi noteikti interesēs
- Šāda anomālija nebūs novērota jau desmit gadus – kam jāsagatavojas maija beigās un jūnija sākumāby Sandra Ločmele
- Tieši šodien, pusfināla dienā, kad ”Tautumeitas” kāps uz skatuves mainījušās bukmeikeru prognozes par Latvijas pārstāvēmby Sandra Ločmele
- Maijā vienmēr pērku 5–6 iepakojumus sodas – pietiek tikai divām dienām, jo ar šķīdumu apstrādāju krūmus, ziedus un dobesby Rinalds Bergmanis