Mans paziņa Māris ir visai interesants cilvēks. Piecdesmit ar “astīti” jau klāt, bet enerģijas kā trīsdesmitgadniekam. Galva, lai gan sirmiem matiem klāta, strādā lieliski, rokas aug no pareizās vietas, bet personīgajā dzīvē – viena vienīga neveiksmju virkne.
Trīsreiz precējies, un katra laulība atstājusi viņam pa meitai. Par spīti visam, viņam ar bijušajām sievām joprojām ir normālas, mierīgas attiecības – bez strīdiem un trača. Viņi vienkārši laika gaitā abi sapratuši: kopā vairs nav ērti, bet atsevišķi dzīvot ir brīvāk.
Viņš dzīvo viens savā vecpuiša dzīvoklī, kur valda kārtība: grīdas spīd, katli mirdz, gulta vienmēr saklāta. Gatavo pats, arī veļu mazgā pats. Darbs ir, naudu pelna. Viņš nav no tiem vīriešiem, kas bez sievietes nespēj izdzīvot. Bet draugi tikai atkārto:
— Marča, nu kas ar tevi? Kā pirksts viens pats! Tas jau vairs nav smuki!
Draugiem nemaz nav iebildumu pret to, kā viņš dzīvo – viss spīd un laistās. Bet viņi runā par ko dziļāku: komforts ir labi, bet mīlestība – vēl labāk. Kad esi iemīlējies, pat vienkāršas lietas sagādā prieku – debesis šķiet skaistākas, kafija – gardāka, dzīve – vieglāka.
Māris šo ņēma pie sirds un piereģistrējās iepazīšanās portālā. Sieviešu – cik uziet, visas it kā grib nopietnas attiecības. Uzrakstīja desmit, bet atbildēja tikai divas. Viena – viņa gados, otra – krietni jaunāka. Tā lūk izskatās tās lielās mīlestības meklētājas!
Mazzināma recepete kā pagatavot sulīgas, liela izmēra kotletes, kuras viesi prasīs vēl un vēl
Māris izvēlējās klasisku scenāriju: pastaiga parkā, pēc tam vakariņas kādā labā restorānā.
Pirmā tikšanās: tikšanās ar sievieti vienaudzi
Marta atstāja iespaidu. Eleganta, kopta, ar izsmalcinātām smaržām, modernu frizūru un ideāli saskaņotu tērpu. Māris pat aizdomājās — varbūt tieši viņa ir tā īstā?
Bet tiklīdz viņa sāka runāt, noskaņa mainījās. Likās, ka viņas tonī parādījās organizatora dzirksts – viņa sāka ieteikt, kā Mārim būtu vērts pārkārtot dzīvi.
— Varbūt pamēģini svaigi spiestas sulas, — viņa teica, vēl nesagaidot ēdienkarti. — Nedaudz vieglāks uzturs varētu nākt par labu. Un arī pie zobu speciālista derētu iegriezties — zinu ļoti atsaucīgu speciālistu.
Sievietes pēc 50 domas: nekad neaicini vīrieti ciemos — mans personīgais stāsts
Lai izvairītos no viņas norādījumiem, Māris mēģināja novirzīt sarunu:
— Pastāsti, kas tevi iepriecina?
— Tagad viss ir vienkārši, — pasmaidīja Marta. — Patīk rosīties dārzā, paklausīties mierīgu mūziku, priecāties par bērnu un mazbērnu apciemojumiem. Tie mazie brīži arī ir lielākie prieki.
Viņš gandrīz izspļāva kapučīno no pārsteiguma. Savos piecdesmit viņš tikai sāka izbaudīt dzīvi, bet jau saņēma piedāvājumu pievienoties pensionāru interešu klubam.
