Visiem, kam esmu ieteikusi šo recepti, tā ļoti patīk – visi brīnās, kāpēc agrāk tā nevārīja. Ievārījums sanāk izcils: ogas paliek veselas, ar izteiktu zemeņu garšu un brīnišķīgu aromātu.
Ievārījums sanāk biezs – pat ļoti biezs, un tas viss bez jebkādiem biezinātājiem. Metode ir pavisam vienkārša – piemērota pat vislielākajiem sliņķiem. Nepieciešamas tikai zemenes un cukurs. Lai gan – mazliet iedvesmas un zemeņu noskaņojuma arī noderēs. Vienkārša recepte, ko daudzi zina, bet ne visi. Lai labi garšo!
Zemeņu ievārījums: recepte + sastāvdaļas. Un dažas mazās viltības
Viltība Nr. 1. Zemenes nemīl ūdeni. Precīzāk – mīl, tāpēc uzreiz to uzsūc. Un sāk to darīt jau tad, kad sākam tās mazgāt, ielaižot traukā ar ūdeni. Tāpēc zemenes mazgājam ātri, zem tekoša ūdens – lai nepaspēj piesūkties ar mitrumu. Vai arī – mazās porcijās caurdurī, kārtīgi sakratot.
Kāpēc padomjlaikos segas pārvalkus šuva ar rombveidīgu izgriezumu centrā
Viltība Nr. 2. Arī zemeņu ievārījums nemīl ūdeni. Un mēs – bieži vien arī ne pārāk mīlam tādu šķidru ievārījumu, lai gan tas mēdz būt ļoti garšīgs. Bet bez ūdens – vēl garšīgāks.
Kāpēc ievārījumam vispār jāpievieno ūdens? Ir taču zemeņu sula! Savā sulā vārīts ievārījums sanāk pārsteidzoši gards. Un galvenais – saglabājas zemeņu garša un smarža. Ogas paliek veselas, nezaudē formu. Saglabājas rubīn-sarkana krāsa – ievārījums nekļūst tumšs vai brūns. Tāpēc – vienkārši pārkaisām zemenes ar cukuru, atstājam uz vairākām stundām vai pat uz nakti. Mēs vienmēr to darām vēlu vakarā, bet no rīta sākam vārīt ievārījumu – sulas pa nakti ir izveidojies ļoti, ļoti daudz.
Mana mīļākā kūka “Plombīrs” – bez cepšanas, maiga, īpaši garda un viegli pagatavojama
Mēs nepārkaisām visu cukuru – aptuveni pusi vai divas trešdaļas, atkarībā no zemeņu daudzuma. Pārējo pievienojam vārīšanas laikā. Kāpēc tā? Sākumā, kad zemenes sāk vārīties, pārāk bieza sīrupa dēļ tās var piedegt, bet zemenes nemīl maisīšanu – tās zaudē formu.
Vāra proporcijā 1:2 (1 daļa cukura un 2 daļas ogu). Taču ar izteiktāku garšu sanāk arī 1:3 – nedaudz mazāk biezs, bet man garšo vēl labāk. Bet lai ogas saglabātu formu – tā būs nākamā viltība.
Viltība Nr. 3. Trauks. Ar to pat vajadzēja sākt. Ideālais trauks zemeņu ievārījumam – zems un plats katliņš jeb bļoda. Atsaucoties uz mūsu vecmāmiņām (kā šādos gadījumos pieklājas) – tas ir pats pareizākais variants. Un ne jau tāpēc, ka tolaik nebija katlu.
Šī forma ir ideāla: iztvaikošana notiek intensīvi, vārīšanas temperatūra ir zemāka, sildāmā (un iztvaikošanas) virsma – lielāka. Un arī atdziest ātri (kas arī svarīgi) – neizvārās par ilgu, mazāk piedeg, ātrāk sabiezē. Tāpēc mums ir savs īpašais “zemeņu” katliņš – to nevar aizvietot neviens parasts katls!
Viltība Nr. 5. Svarīga ir pieeja. Un ne jau viena – jo vairāk, jo labāk. Vārīsim vairākos piegājienos.
Raksta turpinājumā atradīsi visu būtiskāko un precīzu sastāvdaļu sarakstu.
