Pozitīva attieksme, spēja priecāties par sīkumiem un augsts dopamīna (laimes hormona) līmenis var palēnināt novecošanās procesu un būtiski uzlabot dzīves kvalitāti – tie nav tikai vārdi, bet zinātniski pierādīts fakts.
Dzīvesprieks un ticība labajam ne tikai uzlabo omu, bet arī tiešā mērā ietekmē ķermeņa fizisko stāvokli.
Periods pēc sešdesmit gadu sasniegšanas ir ne tikai iespēja dzīvot savam priekam, bet arī izdevība atbrīvoties no gadu gaitā uzkrātiem ieradumiem, kas traucē būt patiesi laimīgam un veselam. Ar vecumu nāk gudrība – ir laiks iemācīties izturēties pret sevi ar uzmanību un cieņu, nevis ar kritiku vai nožēlu.
Pārrunāsim, no kā ir vērts atbrīvoties, lai sajustu iekšēju brīvību.
1.Neļauj apkārtējo viedokļiem noteikt savu ceļu
Pēc sešdesmit gadu sasniegšanas daudzi turpina uztraukties par apkārtējo viedokli – ko viņi teiks par jūsu izskatu, uzvedību, dzīvesveidu. Mēs pierodam pielāgoties, cenšoties atbilst citu cilvēku gaidām. Bet ar vecumu pienāk laiks atbrīvoties no tā.
Ļaujiet sev vienkārši būt pašam/pašai. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi dzīvot godīgi attiecībā pret sevi un ļaut sev būt patiesam/patiesai. Katram/katrai no mums ir savs ceļš – un tieši tajā ir mūsu vērtība.
2.Pārtraukt censties izskatīties jaunākam/jaunākai par katru cenu
Novecošana nav defekts, bet gan dabisks, skaists process. Daudzas sievietes, kas vecākas par sešdesmit gadiem, sāk cīnīties ar vecumu kā ienaidnieces, cenšoties izskatīties divdesmit gadus jaunākas. Bet vai ir vērts tērēt enerģiju sacīkstēm, kurās nav iespējams uzvarēt?
Īsts skaistums ir laba veselība, koptība un iekšēja pārliecība. Veselīgu ādu, pašsajūtu un vieglumu ķermenī var panākt nevis ar dārgiem krēmiem, bet gan ar pareizu ēdienu, fiziskajām aktivitātēm, svaigu gaisu. Iemācieties pieņemt sevi tādu, kāds/kāda esat. Arī briedumam ir sava harizma – tā meklējama gudrībā, empātijā un spēkā.
Pieņemiet savu vecumu ar lepnumu. Pārtrauciet dzīties pēc jaunības un sāciet meklēt to, kas patiesi sagādā jums prieku.
3.Izbeigt jaukties savu pieaugušo bērnu dzīvē
Jūsu bērni jau ir izauguši, viņiem ir savi uzskati, prioritātes, mērķi. Viņi iet savu ceļu un izdara izvēli, par ko ir atbildīgi. Jūs nevarat nodzīvot viņu dzīvi viņu vietā – un jums nevajadzētu to mēģināt.
Ja vēlaties uzturēt siltas un uzticamas attiecības, pārtrauciet būt par uzraugu, kļūstiet par draugu. Atbalsts, nevis kontrole, ir harmonijas atslēga. Dodiet bērniem telpu, dodiet viņiem tiesības kļūdīties, augt, mēģināt.
4.Pārtraukt “pieaugt” pie dīvāna
Komforts un atpūta ir svarīgi, taču sēdēšana vai gulšņāšana visu dienu vienā vietā noved pie veselības problēmām un svara pieauguma. Mazkustīgs dzīvesveids jūs burtiski novecina.
Pēc 60 gadu vecuma svarīgi kustēties bez pārpūles — saudzīgi, bet regulāri. Pastaigas svaigā gaisā, viegli stiepšanās vingrinājumi vai nūjošana palīdz uzturēt ķermeni formā un sniedz vairāk mundruma ikdienā.
Galvenais ir kustēties ar prieku, nevis pienākuma dēļ. Pat 20 minūšu ilgas aktivitātes dienā jau var mainīt tavu pašsajūtu uz labo pusi.
5. Būt par vecvecāku ir skaisti, taču neaizmirsti arī par sevi
Mazbērni ir nenovērtējams prieks. Bet jūsu dzīvei nevajadzētu aprobežoties tikai ar rūpēm par viņiem. Ir svarīgi rūpēties arī par sevi.
Atrodiet līdzsvaru: pievērsieties mazbērniem, bet neaizmirstiet arī par sevi. Atgriezieties pie senām aizraušanām, izmēģiniet ko jaunu, atcerieties, kas patika tieši jums. Mazbērniem ir vajadzīgi dzīvespriecīgi, ieinteresēti vecvecāki — tādi, kuri iedvesmo ar savu piemēru.
Tomer tas vēl nav viss! Svarīgākās darbības tikai sekos
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
