Četri no rīta. Es stāvu savās sešās vagās un skatos uz tomātiem, kuriem vajadzēja kļūt par šīs sezonas lepnumu.
Taču gaidīto ķekaru ar aizmetņiem vietā redzu tukšus zariņus, no kuriem nobiruši ziedi. Atkal. Un tas – par spīti tam, ka katru vakaru godīgi laistīju, nēsāju lejkannas ar ūdeni, devu mēslojumu pēc grafika no dārzkopības žurnāla.
Šogad karstums tāds, ka pat vecie dārzkopji sāk sūdzēties. Jau trešo nedēļu pēc kārtas ēnā +37. Tomātiem acīmredzami šāds laiks nepatīk. Arī kaimiņiem līdzīgi – daži jau atmetuši cerības uz tomātu ražu un pievērsušies kabačiem.
Bet pie Galinas no piektā dārziņa krūmi zaļi, veselīgi un – galvenais – noklāti ar sīkiem zaļiem lodveida tomātiņiem. Viņa savu dārzu kopj jau vairāk nekā četrdesmit gadus – vēl kopš padomju laikiem, kad zemi tikko sāka piešķirt.
Saruna pāri žogam, kas visu mainīja
— Galin , kā jums tomāti nenokalst? — nespēju noturēties, kad sastapu viņu pie komposta kaudzes.
— Es viņus ar jodu laistu, — viņa atbildēja tik vienkārši, it kā runātu par laika apstākļiem. — Jau trešo gadu tā daru. Agrāk arī mocījos ar viņiem karstumā.
Pirmais, ko nodomāju: “Nu sākas. Tūlīt stāstīs par buramvārdiem augošā mēnesī.” Es taču esmu mūsdienīgs cilvēks, ar agronomisko izglītību, lai gan sen vairs nestrādāju pēc specialitātes. Es ticu zinātnei, nevis vecmāmiņu ticējumiem.
— Ar jodu? — pārjautāju ar skaidru skepsi.
— Nesmējies. Es pati sākumā neticēju. Kaimiņiene laukos pie mammas iemācīja. Saka, ka jods augiem vajadzīgs, īpaši, kad viņiem stress. Bet karstums – tas ir īsts stress.
Galina nekad nav bijusi no tām dārzniecēm, kas tic mēness brīnumiem vai uzlādē ūdeni virs sēklām. Praktiska sieviete, bijusī inženiere. Ja viņa kaut ko dara – tam ir pamats.
Mājās ielīdu internetā. Izrādījās, jods tiešām ir vajadzīgs augiem – lai arī niecīgos daudzumos. Tas piedalās fotosintēzē, palīdz uzņemt slāpekli, stiprina šūnu sieniņas. Un vēl – pasargā no patogēniem.
Bet visinteresantākais bija raksts par augu fizioloģiju karstuma stresa apstākļos. Kad temperatūra pārsniedz optimālo, tomāti sāk taupīt enerģiju: aizver atvārsnītes, lai mazāk iztvaikotu ūdens, palēnina vielmaiņu. Un pirmā funkcija, no kuras atsakās – ir “liekā”. Tai skaitā – aizmetņu veidošana.
Jods šādā gadījumā darbojas kā adaptogēns – palīdz augam tikt galā ar stresu, neupurējot spēju ražot. Apmēram tāpat kā baldriāns cilvēka nervu sistēmai.
Teorija izklausījās pārliecinoša. Taču es nolēmu sākt ar eksperimentu – apstrādāt tikai pusi dobes.
Pirmā pieredze: starp cerību un šaubām
3 pilieni joda uz 10 litriem ūdens. Galina brīdināja: vairāk neliet – var apdedzināt saknes. Jodu vispirms izšķīdināju atsevišķā burciņā līdz pilnīgai izšķīdināšanai — jods mēdz sakrāties kā pilieni.
Laistīju vakarā, kad saule jau bija aizgājusi aiz kaimiņu ābelēm. Zeme bija mitra pēc ierastā laistīšanas – kā izrādījās, ļoti svarīga detaļa. Uz sausas augsnes joda šķīdumu liet nedrīkst.
Joda smarža uzreiz piesaistīja kaķi no blakusdārziņa. Viņš piegāja, apostīja un demonstratīvi aizgāja prom. Acīmredzot, viņam ir nelāgas atmiņas par veter***rārstu.
Pirmos trīs dienas neko īpašu nemanīju. Vien tas, ka lapas šķita stingrākas, veselīgākas. Bet tas varēja būt tikai iedomas.
Ceturtajā dienā ieraudzīju ko tādu, kas lika noticēt: uz diviem krūmiem, kurus laistīju ar jodu, parādījās jauni ziedu ķekari. Bet tie ziedi, kas karājās kā novītušas dzeltenas lupatiņas, pēkšņi atdzīvojās.
Pēc nedēļas atšķirība bija tik acīmredzama, ka pat vīrs to pamanīja. Ar jodu apstrādātā dobes puse izskatījās kā no dārzkopības žurnāla — zaļa, vesela, ar daudz aizmetņiem. Otra puse — kā kaujas lauks pēc sausuma.
— Nu labi, — atzina vīrs, — varbūt tajā tavā jodā kaut kas tomēr ir.
Nianses, ko atklāju ar izmēģinājumu un kļūdu metodi
Koncentrācija ir ļoti svarīga. Pamēģināju palielināt devu līdz 5 pilieniem – lapas sāka dzeltēt. Atgriezos pie 3 pilieniem – viss normalizējās.
Laistīšanas laiks ir kritisks. Vienu reizi aplaistīju dienā, karstumā – uz lapām, kur trāpīja šķīduma pilieni, parādījās apdegumi. Tagad tikai vakarā, pēc plkst. 19:00.
Apstrādes biežums. Galina ieteica reizi 10 dienās. Mēģināju biežāk – efekts nepalielinājās, bet augi sāka izskatīties “pārbaroti”.
Joda kvalitāte. Izmantoju tikai svaigu aptiekas jodu. Vecais, kas gadiem mētājās aptieciņā, nekādu rezultātu nedeva.
Reakcija no kaimiņiem
Kad rezultāts kļuva redzams, kaimiņi sāka nākt pēc padoma. Tante Vera sākumā smējās — 40 gadus audzē tomātus bez joda. Bet, redzot manu ražu, arī sāka mēģināt. Tagad pati laista ar jodu, lai gan burkšķ: “Mūsu laikos tāda greznība nebija vajadzīga.”
Agronoms Sergejs bija pārsteigts:
— Rūpniecībā jods tiešām tiek izmantots. Bet nezināju, ka arī atklātā laukā tas var palīdzēt.
Līdz jūlija beigām man jau bija pirmie gatavie tomāti, kamēr citiem krūmi vēl tikai sāka ziedēt. Čerijtomāti deva īpaši labu ražu. Turklāt jodotie augi labāk pārcieta arī temperatūras kritumu — kad augustā naktī bija tikai +12 °C, mani tomāti turpināja augt.
Lasi vēl: Santehniķa noslēpums: viena pile kanalizācijā – un aizsērējumi vairs nekad neradīsies
Augļi kļuva stingrāki, ilgāk glabājās un garšoja izteiktāk. Pat vīrs sāka ēst tomātus tieši no krūma, lai gan agrāk tos ēda tikai salātos.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu….
