Cilvēci tuvākajā laikā sagaida globāla mēroga problēmas. Pēc zinātnieku prognozēm viss sāksies ar vēl nepieredzēta spēka vulkāna izvirdumu. Tomēr šīs pārmaiņas varēs just visi.
Sekas būs daudz nopietnākas nekā līdz šim spēcīgākais izvirdums vēsturē, kas notika Indonēzijā 1815. gadā. Vulkāna Tambora kvēlojošās lavas straume dažu stundu laikā prasīja tūkstošiem dzīvību.
Izvirdums izraisīja cunami. Vai ir iespējams paredzēt, kur šoreiz notiks superizvirdums? Un kas ir klimatiskā haoss? Par to stāsta programma “Cilvēces noslēpumi” ar Oļegu Šiškinu.
Pasaules gala ģenerālmēģinājums: kā vulkāna izvirdums noveda pie humanitāras problēmas
Visi bija pārliecināti, ka Tambora guļ, tāpēc nepamanīja signālus, ko deva vulkāns. “Izvirdums Indonēzijā sākās 5. aprīlī ar nelielām trīcēm, bet jau 10. datumā notika liels sprādziens, kas būtībā ”aprija” kalnu. Spēcīgais sprādziens iznīcināja kalna konusu. Tas samazinājās gandrīz par trešdaļu – no 4300 līdz 2800 metriem. Pelnu stabs virs vulkāna pacēlās līdz 40 kilometru augstumam.
“Atmosfērā tika izmests milzīgs daudzums vulkānisko pelnu, sēra oksīda. Tas viss izraisīja to, ka nākamais, 1816. gads, bija gads bez vasaras.
Tas labi aprakstīts daudzos literatūras avotos. “Bija stipri lieti, bija auksts,” stāsta Ģeogrāfijas fakultātes vecākais pasniedzējs Sergejs Muhamets. Sīkās pelnu daļiņas izplatījās pa visu zemeslodi. Saules stari caur šo aizsegu ļoti slikti spīdēja. Vidējā temperatūra uz planētas samazinājās apmēram par vienu grādu.
Vācu ķīmiķis Justuss Lībigs bērnībā Darmštatē šīs Tamboras dēļ ļoti pārdzīvoja. Tas viņu tik ļoti satricināja, ka viņš visu dzīvi veltīja tam, lai palielinātu augu ražību. Viņš pirmais sintezēja minerālmēslus,” piebilda js Muhamets.
Laikapstākļu anomālijas un siltākais gads: kas kļūs par klimatiskā haosa katalizatoru
Globālo klimata pārmaiņu fonā vulkāni kļūst arvien neparedzamāki. Cilvēce dzīvo kā uz pulvera mucas. Jau tuvākajā nākotnē, pēc zinātnieku prognozēm, var pamosties vairāk nekā septiņi simti vulkānu. Pastāv liela iespēja, ka pēc virknes izvirdumu iestāsies tā sauktais klimatiskā haosa periods – globāla dabas sistēmas sabrukšana.
Nebūs iespējams paredzēt, kurā pasaules daļā iestāsies anomāls aukstums, bet kur būs plūdi, karstums vai sausums. “Tagad uzreiz tiek uzskatīts, ka, ja kaut kur kaut kas nedaudz mainījies, piemēram, laikapstākļi, tad mums ir nopietnas klimata izmaiņas. Nē, dažos reģionos, iespējams, tiešām notiek kādas anomālas ziemas vai anomāla vasara. Bet, ja godīgi, tieši visā planētā uzreiz to ir ļoti grūti iedomāties,” komentēja ģeofiziķe Groholska.
Laikapstākļu anomālijas notiek arvien biežāk. 2024. gads kļuva par siltāko visā novērojumu vēsturē, tas ir, 175 gadu laikā. Šajā laikā vidējā temperatūra uz mūsu planētas pieauga par pusotru grādu.
“Globālajā sasilšanā piedalās arī siltumnīcefekta gāzes. Cilvēce atmosfērā izdala pietiekami lielu daudzumu CO2, kas noved pie gaisa temperatūras paaugstināšanās pie zemes virsmas. Okeāna skābums palielinās. Okeāna līmenis katru gadu pieaug aptuveni par 3,5 milimetriem. Pēc 30–50 gadiem dažas valstis pazudīs zem ūdens,” piebilda pasniedzējs Sergejs Muhamets. Taču arvien biežāk stihija atnāk negaidīti.
