Reizēm, izvēloties koku, ko stādīt pie mājas vai dārza, šķiet, ka tas būs skaists papildinājums apkārtnei. Tomēr var gadīties, ka, pat ja koks izskatās nekaitīgs, tas gada laikā var mainīt augsnes īpašības un būtiski ietekmēt apkārtējo vidi.
Šajā gadījumā runa nav par nezālēm, bet gan par invazīvām koku sugām, kuru ietekme uz apkārtējo vidi var būt ļoti būtiska. Daži no šiem kokiem var mainīt augsnes sastāvu un apgrūtināt citu augu augšanu, tāpēc to stādīšana jāizvērtē ļoti rūpīgi.
Viens no piemēriem ir papele – tās plaši izpletušās saknes spēj uzņemt ievērojamu daudzumu mitruma un barības vielu, kas var ietekmēt citus augus tuvumā. Arī pīlādzis ir vērā ņemams – šī koka lapas satur vielas, kas var nomākt citu augu attīstību apkārtnē.
Salīdzināju degvielas patēriņu, braucot ar 90, 110 un 140 km/h: dalos ar rezultātiem
Ošlapu kļava (Acer negundo) ir koks, kas sākotnēji tika ieviests dekoratīvos nolūkos, taču ar laiku tā kļuvusi par vienu no visstraujāk izplatāmajām sugām Latvijā. Tās sēklas izplatās ar vēju un viegli ieaug dažādās vietās, kur koks nav apzināti stādīts.
Šī suga ne tikai aizņem lielas teritorijas, bet arī ietekmē augsni un nomāc citu augu augšanu, tāpēc tās stādīšana būtu jāizvērtē īpaši rūpīgi.
Ja ilgstoši zem koka redzat, ka nekas neaug un augsne ir kļuvusi cieta un blīva, it kā būtu sacietējusi kā betons, tas var liecināt, ka koks spēcīgi izsūc no augsnes nepieciešamās barības vielas un mitrumu. Šāds stāvoklis apgrūtina citu augu augšanu un norāda uz augsnes dzīvības samazināšanos.
Lai efektīvi noņemtu nevēlamu koku, ieteicams izrakt to kopā ar saknēm. Var arī nogriezt stumbru un izurbt tajā caurumus, kuros iepilināt sāli vai etiķi, lai palīdzētu koku likvidēt dziļāk un samazinātu ataugšanas iespējas.
Pēc koka izņemšanas ieteicams stādīt zaļmēslus, piemēram, lupīnas vai sinepes, jo tie sezonas laikā palīdzēs uzlabot augsnes struktūru un palielināt barības vielu daudzumu. Zaļmēsli veicina augsnes aerāciju, mitruma noturēšanu un kopējo auglību, tādējādi radot labvēlīgākus apstākļus turpmākai dārza augšanai un ražai.
Ir svarīgi izvēlēties piemērotas augu sugas, kas labi pielāgojas vietējai videi un palīdz uzturēt augsnes veselību ilgtermiņā.
Koka atgriešanās risks pastāv, jo pat pēc nociršanas no saknēm var izaugt jauni dzinumi. Lai to novērstu, ieteicams regulāri pārbaudīt un apgriezt šos dzinumus, tādējādi samazinot iespēju, ka koks atkal sāks augt un aizņems vietu dārzā.
“Tā gan nebija!”: talantīgais Uldis Dumpis atklāj negaidītu patiesību par savu aktiera karjeru
Lai kontrolētu jaunos dzinumus, tos reizi mēnesī var apsmidzināt ar verdošu ūdeni, kuram pievienota nedaudz soda. Tas palīdzēs novājināt dzinumus un samazināt to ataugšanas iespējas. Turklāt apkārtnē ieteicams stādīt tā sauktos “bloķētājus”, piemēram, avenes vai kazenes, kas savā izplatībā var ierobežot nevēlamo dzinumu izplatīšanos.
Šie ērkšķainie krūmi, piemēram, ērkšķogas un kazenes, veido blīvus biezokņus, kas palīdz ierobežot invazīvu sugu izplatību un saglabāt ekoloģisko līdzsvaru teritorijā. Ja koks ir kļuvis pārāk liels un tā izraušana ir sarežģīta, tā radīto biezokni var izmantot kā dabisku barjeru vai teritorijas norobežojumu.
Piemēram, jūs varat ierīkot atpūtas vietu tieši zem papeles koka — tā blīvais ēnojums radīs patīkamu un vēsu atmosfēru, savukārt lapu šalkoņa nodrošinās mierīgu fonu relaksācijai. Tomēr ieteicams nelabot un nestādīt šajā tuvumā augus, kuri ir īpaši jutīgi vai prasīgi pēc saules un barības vielām.
Daudzi uzskata, ka, nogriežot koka galotni, tā augšana apstāsies. Tomēr tā nav taisnība…
Taču tas nav viss — turpinājumu un kādus kokus tad labāk stādīt dārzā, lasi tālāk.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
