Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja skaidro, ka uzmanība tiek pievērsta ne visiem cilvēkiem, kuri iemaksā skaidru naudu bankomātos, bet gan tikai tiem gadījumiem, kas šķiet aizdomīgi vai neizskaidrojami.
Šāda interese rodas, piemēram, situācijās, kad persona, kurai nav uzrādāmu oficiālu ienākumu, veic lielas naudas iemaksas. Šādos gadījumos VID rodas pamatots jautājums – no kurienes šie finanšu līdzekļi ir iegūti. Tādējādi uzmanība tiek vērsta nevis uz katru iemaksu, bet gan uz nelikumības vai krāpniecības riskiem, lai mazinātu ēnu ekonomikas apmērus.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns paredz pastiprinātu uzmanību pievērst skaidras naudas apritei, īpaši tās iemaksām bankomātos. Kā norādīja jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Baiba Šmite-Roķe intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma”, mērķis nav uzraudzīt katru iedzīvotāju individuāli, bet koncentrēties uz gadījumiem, kas šķiet neloģiski vai aizdomīgi.
Proti, uzmanība tiks pievērsta situācijām, kur persona, kurai nav redzamu ienākumu, veic ievērojamas naudas iemaksas bankomātā — šādos gadījumos VID varētu loģiski jautāt, kāds ir šīs naudas izcelsmes pamats.
Meteorologi ceļ trauksmi: no 10.jūlija laikapstākļi var pamatīgi apgrūtināt iedzīvotāju ikdienu
Runājot par ēnu ekonomiku kopumā, Šmite-Roķe atsaucās uz ekonomista Arņa Saukas veikto pētījumu par situāciju Latvijā un citās Baltijas valstīs, uzsverot, ka Latvijā joprojām ir zema nodokļu maksāšanas kultūra jeb nodokļu morāle. Liela daļa ēnu ekonomikas veidojas organizētās noziedzības darbības rezultātā, piemēram, aplokšņu algu maksāšanā vai citos apzinātos krāpšanas gadījumos.
Tajā pašā laikā Šmite-Roķe atzīmēja, ka ēnu ekonomikā piedalās arī daudzi mazie uzņēmēji, kuri nereti nezina vai nesaprot, kā pareizi rīkoties. Šajā sakarā viens no būtiskākajiem VID uzdevumiem būtu vienkāršot nodokļu nomaksas procedūras, lai mazajiem uzņēmējiem kļūtu skaidrs – maksāt nodokļus ir vienkāršāk un izdevīgāk nekā mēģināt tos apiet.
Tajā pašā laikā jārēķinās, ka daļa plānoto pasākumu dos rezultātus tikai ilgtermiņā — būtisks ieguvums valsts budžetam varētu parādīties vien tuvāko gadu laikā, nevis tūlītēji jau šogad.
Atšķirībā no iepriekšējiem plāniem, šajā ēnu ekonomikas apkarošanas dokumentā lielāks uzsvars likts uz valsts institūciju savstarpējo sadarbību. VID vadītāja uzsvēra, ka bieži vien valsts iestādes neizmanto esošo iespēju apmainīties ar būtisku informāciju un datu analīzi. Ja šī sadarbība tiks mērķtiecīgi izmantota cīņā pret ēnu ekonomiku, tā var nest taustāmus rezultātus.
Šmite-Roķe arī atzīmēja uzlabojumus gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas sistēmā. Šogad VID bija gatavs pieņemt deklarācijas jau no pirmajām minūtēm pēc pusnakts bez tehniskiem traucējumiem. Iepriekšējās kļūdas ir ņemtas vērā, un darbinieki bija gatavībā arī nakts stundās. Rezultātā sistēma darbojās veiksmīgi. Līdz otrdienas rītam jau bija iesniegtas vairāk nekā 420 tūkstoši deklarāciju, un 17 tūkstošiem cilvēku jau atmaksāti gandrīz 9,7 miljoni eiro.
Tāpat tika atgādināts par sabiedrībā plašu rezonansi izraisījušo ieceri 2023. gadā padarīt ienākumu un dāvanu deklarēšanu obligātu visiem iedzīvotājiem. Sabiedrības negatīvās reakcijas dēļ šī ideja tika apturēta, taču tā vēl nav pilnībā atmesta. VID līdz 2025. gada beigām plāno izvērtēt, vai esošā kārtība jāpilnveido.
Valdība 2024. gada sākumā apstiprināja jauno ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam, kurā paredzēts izvērtēt iespējas papildināt iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu, lai tā labāk veicinātu nodokļu nomaksas kultūru, vienlaikus nepārslogojot sabiedrību ar lieku birokrātiju. Viens no apsvērumiem ir ieviest vispārēju deklarēšanas principu pakāpeniski, nosakot, kam tas būtu piemērojams un kur nepieciešami izņēmumi.
