Tā bija mana kāzu diena — īpašs notikums, kas notika Jelgavā, tuvāko cilvēku lokā. Laiks bija silts, un viss bija sagatavots tieši tā, kā biju sapņojusi. Kad ieskanējās kāzu mūzika un pienāca brīdis doties pie altāra, es vēlreiz pavēros apkārt, cerot ieraudzīt mammu.
Viņas klātbūtne šajā brīdī man bija īpaši nozīmīga — ne tikai kā mammai, bet kā cilvēkam, kurš vienmēr mani atbalstījis visos svarīgākajos dzīves brīžos.
Tomēr viņa nebija redzama nekur tuvumā.
Kopā ar radiem un draudzenēm mierīgi sākām viņu meklēt — apskatījām svinību zāli, izgājām ārā uz terases, ieskatījāmies tuvākajos stūros un gaitenī. Nekur nebija, vienkārši gribējām noskaidrot, kur viņa uzkavējusies. Pieļāvām, ka varbūt viņa aizgājusi kaut ko paņemt vai uz brīdi aprunāties ar kādu no viesiem.
Tomēr laiks ritēja, un viņa tā arī neparādījās.
Ejot garām vienai no blakus telpām, mani apstādināja klusas, mazliet dīvainas skaņas.
Es piesardzīgi pastūmu durvis un ieklausījos — tās nāca no liela skapja, kas atradās istabas stūrī.
Es piegāju tuvāk, atvēru durvis… un tur, skapī, sēdēja mana mamma.
Izrādījās, ka viņa bija ieslēgta skapī ar nolūku. Kad mēs to atklājām, visi bijām pārsteigti un nespējām saprast, kā tas vispār varēja notikt. Bija skaidrs, ka tā nebija nejaušība, bet gan apzināta rīcība.
Mēs vēlējāmies saprast, kas bija atbildīgs par šo notikumu un kāds bija motīvs. Kad beidzot uzzinājām patiesību, tā mūs pārsteidza un lika pārdomāt daudz ko no jauna.
Šis notikums mainīja mūsu skatījumu uz daudziem cilvēkiem un situācijām apkārt. Tas atklāja aizsegus un noslēpumus, par kuriem mēs iepriekš neko nezinājām.
Lai saprastu visu līdz galam, ļaujiet man pastāstīt, kā viss notika… 👇
Šī diena man bija vissvarīgākā — mana kāzu diena, kad es stāvēju kopā ar savu mīļoto cilvēku, apkārt bija visi mani tuvākie un dārgākie. Katrs mirklis šķita īpašs, bet visdārgākais man bija mammas klātbūtne. Viņa bija tā, kas mani vienmēr atbalstījusi, iedrošinājusi un bijusi blakus gan labos, gan grūtos brīžos.
Kad ieskanējās kāzu mūzika un pienāca laiks doties pie altāra, es paskatījos apkārt, meklējot mammas skatienu. Viņas klātbūtne man šajā brīdī bija ļoti svarīga, tādēļ es gribēju viņu redzēt tieši tur — starp viesiem, kas dalījās manā laimē.
Taču viņas nebija.
Es skatījos vēlreiz un vēlreiz, bet mamma nebija redzama nekur tuvumā. Šis brīdis bija negaidīts un nesaprātīgs, jo viss pārējais notika pēc plāna — viesi, mūzika, smaidi un emocijas.
Es biju apņēmības pilna saprast, kur viņa bija, jo šī diena bija pārāk svarīga, lai kāda no maniem mīļajiem nebūtu klāt.
Kopā ar radiem un draudzenēm mēs sākujām meklēt mammu pa visu zāli — skatījāmies katrā stūrī, izgājām arī ārā, pārbaudījām terasi un blakus telpas. Taču viņas nekur nebija.
Ejot garām vienai no istabām, sadzirdēju klusas, maigas skaņas — it kā kāds klusi sauktu pēc palīdzības. Es pastūmu durvis un ieklausījos. Skaņas nāca no lielā skapja stūrī.
Es piegāju tuvāk un atvēru durvis.
Tur bija mana mamma. Viņas acīs bija gan nedaudz bažas, gan atvieglojums. Viņa paskatījās uz mani, un es sapratu, ka ir lietas, kuras vajadzēs vēl noskaidrot.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā un uzzini, kas tieši notika un kā viss beidzās
