Kefīra mēslojums augiem ir populārs dārzkopju vidū – cik tas ir efektīvs un kam tas neder
Daudzi dārzkopji labprāt mēslo dārzeņus ar kefīru un piedēvē šim tautas līdzeklim teju brīnumainas īpašības — sākot no ražas palielināšanas līdz aizsardzībai pret dažādām problēmām. Cik efektīvs ir šis mēslojums un kā tas var kaitēt — lasi zemāk.
Kāpēc dārzeņus mēslot ar kefīru
Kefīrs satur pienskābes baktērijas, kas, atšķaidītas ar ūdeni un ienesot augsnē, var uzlabot augsnes mikrofloru. Tajā esošās vielas augsnē palīdz izspiest mikrofloru, kas izraisa sakņu puves. Šīs vielas arī noārda organiskos atlikumus, padarot barības vielas augiem pieejamākas.
Īpaši tas ir aktuāli siltumnīcās un dobēs, kur augsne ir noplicināta. Pienskābes nomāc kaitīgo sēnīšu un puvju attīstību, kā arī rada viegli skābu vidi, kas kaitē mikroorganismiem.
Kefīrs satur arī laktozi, kalciju, nedaudz olbaltumvielu un aminoskābju, kuras teorētiski var uzsūkties caur sakņu sistēmu, īpaši baklažāniem un paprikai, kas mīl stabilu barošanu un ir jutīgi pret kalcija trūkumu.
Viegli skāba vide (pH 5,5–6,5) ir labvēlīga lielākajai daļai dārzeņu, jo īpaši baklažāniem un paprikai. Regulāra skābu šķīdumu lietošana palīdz samazināt pārmērīgu augsnes sārmainību un uzlabo mikroelementu pieejamību.
Ko dod kefīra mēslojums
-Var stiprināt augu izturību, īpaši temperatūras svārstību laikā un sēnīšu gadījumā.
-Var nomākt puves un pelējuma veidošanos, kas ir ļoti svarīgi siltumnīcās ar augstu mitrumu.
-Var netieši palielināt ražību, ne tik daudz barošanas dēļ, bet uzlabotās augsnes un sakņu stāvokļa dēļ.
Vai kefīra mēslojums ir efektīvs
Jā, bet kā palīglīdzeklis. Nevajadzētu gaidīt brīnumus: kefīrs neaizstāj kompleksos minerālmēslus ar slāpekli, kāliju un fosforu. Tas ir labs profilaktisks līdzeklis pret puvēm vai maigs veids, kā uzlabot augsnes mikrobioloģisko sastāvu.
“Teorētiski raudzētie piena produkti patiešām var darboties kā augšanas stimulatori — tas ir tautas mēslošanas veids,” skaidroja dārzkopības blogere un grāmatas „Ne tikai dārzs” autore ar 30 gadu pieredzi. “Taču ir svarīgs nosacījums: izmantot drīkst tikai svaigu kefīru. Saskābējies vai bojāts produkts pilnīgi neder un var kaitēt augiem.”
Viņa arī piebilda: “Daži apgalvo, ka kefīrs palīdz pret fitoftoru, miltrasu un uzlabo ražu, taču šie apgalvojumi nav apstiprināti oficiālos pētījumos.”
Kā sagatavo kefīra šķīdumu mēslošanai
Parasti dārzkopji atšķaida 1 litru kefīra ar 8–10 litriem ūdens, dažkārt pievienojot šķīdumam pāris saujas koksnes pelnu un dažus pilienus joda. Maisījumu nostādina vienu līdz divas dienas un tad lej zem augu saknēm. Šādu maisījumu var izmantot reizi nedēļā. Taču ir nianses:
-Stādiem (dīgšanas stadijā) – nav ieteicams.
-Ziedēšanas un augļu aizmetņu laikā – var izmēģināt.
-Augļu nogatavināšanas laikā – labāk kombinēt ar organiskajiem un minerālmēsliem.
Kādi dārzeņi labi reaģē uz kefīru? Paprika — jutīga pret kalcija trūkumu, īpaši augļu veidošanās stadijā. Kefīrs mērenās devās var daļēji to kompensēt, uzlabojot aizmetņu veidošanos.
Baklažāni — mīl stabilu barošanu un viegli skābu augsni. Pienskābes palīdz labāk uzņemt mikroelementus.
Tomāti — kefīrs, lietots kopā ar citiem mēslojumiem, palīdz mazināt sakņu puves un fitoftoras riskus (sākumstadijā).
Gurķi — tikai siltumnīcās un pareizās devās. Kefīrs kavē sakņu puves attīstību pārmērīgi mitrā augsnē.
Taču arī šīm kultūrām svarīgi nepārspīlēt un nelietot kefīru vairākas reizes pēc kārtas. Kefīrs nav mēslojums, bet gan maigs bioloģiskās profilakses līdzeklis.
Kuriem dārzeņiem kefīrs neder
Kefīra šķīdums nav piemērots visām kultūrām. Dažiem dārzeņiem pienskābes mēslojumi var būt vairāk kaitīgi nekā noderīgi:
Sīpoli un ķiploki — nepanes paskābinātu augsni. Kefīrs var izjaukt pH un izraisīt sakņu puvi.
Pākšaugi (zirņi, pupas, soja) — ļoti jutīgi pret pārmērīgu mitrumu un organiku. Pienskābes vide var veicināt pelējuma augšanu pie saknēm.
Kartupeļi — skābās augsnēs biežāk bojājas un veido mazus bumbuļus. Kefīrs paskābina augsni, īpaši, ja lieto regulāri.
Kāposti — arī nepatīk skāba vide. Pienskābes pārpalikums var aizkavēt augšanu un izraisīt sakņu puves.
Lasi vēl: Kāda sieviete apmaldījās sēņojot un nonāca pie vecmāmiņas, kas izmainīja viņas likteni
Eksperiments: dārzkopes viedoklis. Dārzkope veica eksperimentu savā dārzā: vienu tomātu un gurķu dobi mēsloja ar ierastajiem līdzekļiem (zāļu virca, kālija humāts), bet otru — ar kefīra šķīdumu.
“Godīgi sakot — īpašu atšķirību nemanīju. „Vau” efekta no kefīra mēslojuma nebija. Raža bija apmēram vienāda, bet pārbaudītie mēslojumi prasa mazāk pūļu un ir pieejamāki,” stāsta dārzkope.
Kefīra mēslojuma riski
Pienskābes produkti, īpaši siltā laikā, ātri bojājas un sāk rūgt. Tas var izraisīt augsnes paskābināšanos — tiek izjaukts tās skābju un sārmu līdzsvars, un augu saknes vairs nespēj uzņemt barības vielas. Turklāt kefīrs var pievilināt mušas, veicināt pelējumu un radīt nepatīkamu smaku.
Ir arī praktiska puse: pat vienas dobes pilnvērtīgai mēslošanai vajadzēs 2–3 litrus kefīra, bet siltumnīcai — visus 10. Tas ir finansiāli un loģistiski neizdevīgi. Turklāt kefīrs ne vienmēr būs pieejams vajadzīgajā daudzumā.
“Es pati šādu mēslojumu nelietoju. Gurķiem, paprikai un baklažāniem līdz 20. jūnijam izmantoju zāļu vai kūtsmēslu uzlējumu, bet tomātus sāku mēslot no jūlija ar kālija humātu. Viss pārbaudīts gadu gaitā, rezultāts ir stabils,” dalās dārzkope.
