Pārbaudīju, cik atšķiras temperatūra mašīnā ar un bez saulessarga priekšējā stikla pusē — beidzot uzzināju, vai tas tiešām palīdz

Redzot, ka arvien vairāk auto īpašnieku savos priekšējos vējstiklos liek sudraba folijas saulessargus, nolēmu arī pats tādu iegādāties. Uzskata, ka tie palīdz aizsargāt automašīnu no pārkaršanas tiešos saules staros un uztur salonā patīkamāku temperatūru.

Pirms sāku lietot šo aizkaru, gribēju pārbaudīt, cik tas patiešām ir efektīvs. Tam vajadzēja tikai izmērīt temperatūru automašīnas iekšpusē ar uzstādītu aizsardzību un bez tās, un pēc tam salīdzināt rādījumus.

Par izmēģinājuma automašīnu kalpoja tirkīzzilā SUZUKI VITARA. Aizmugurējie logi tajā ir viegli tonēti, bet priekšējie palikuši neaptumšoti.

Sākumā mašīna vairākas stundas stāvēja ēnā. Ārējā temperatūra bija ap +30 °C, un salonā saglabājās diezgan patīkams mikroklimats — gaisa temperatūra sasniedza 34 °C. Paneļa temperatūra bija 37,6 °C, multimediju sistēmai — 38,5 °C, stūrei — 38,1 °C, bet vadītāja durvīm — 34,5 °C. Lai saprastu — panelis ir tā priekšējā daļa mašīnas salonā.

Tad es izbraucu ar mašīnu uz atklātu vietu un novietoju to tā, lai saule spīd tieši pa priekšējo stiklu. Izņēmu saulessargu un uzliku to no ārpuses. Diemžēl materiāls izrādījās diezgan trausls — jau pirmajā reizē saulessargs mazliet saplēšās. Tomēr eksperimentu turpināju.

Pēc kāda laika mērījumi rādīja — gaisa temperatūra pakāpās līdz 42 °C, kas ir par 8 grādiem vairāk. Paneļa temperatūra pieauga vēl par 10 grādiem, multimediju ekrānam — par 5,2 °C, stūrei — par 6,3 °C, bet vadītāja durvīm — par 9,3 °C.

 

Pēc tam nolēmu izmēģināt citu veidu — uzlikt saulessargu no iekšpuses uz priekšējā stikla. Loģiski bija domāt, ka tāds risinājums nebūs tik efektīvs, jo stikls joprojām sakarst un siltumu nodod salonā. Bet pārbaudīt vajadzēja.

Pēc stundas rezultāti bija šādi: gaisa temperatūra nemainījās, bet paneļa temperatūra pieauga vēl par 10,7 °C, panelis — par 6,4 °C, stūre — par 5,8 °C, durvis — par 7,5 °C. Kā gaidīts, efektivitāte bija mazāka, taču šādā veidā samazinās risks, ka spēcīgs vējš saulessargu saplēš vai tas pazūd.

Noslēgumā es pilnībā noņēmu saulessargu un atstāju mašīnu vēl uz stundu atklātā saulē. Pēc tam salīdzināju iegūtos datus ar tiem, kas bija, kad saulessargs bija uzlikts no ārpuses.

Pārsteidzoši, gaisa temperatūra salonā paaugstinājās tikai par 2 °C. Taču paneļa temperatūra pieauga daudz vairāk — par 19,1 °C. Multimediju ekrāns sakarsa par 6,7 °C, stūre — par 6,5 °C, bet durvju apdare — par 11,6 °C.

Secinājums

Folijas saulessargs tiešām ietekmē dažādu auto salona daļu uzkaršanu. Priekšējais panelis, kas pasargāts no tiešiem saules stariem, kļūst krietni vēsāks — temperatūras atšķirība var sasniegt pat 19 grādus, kas noteikti ir liels pluss.

Taču pārsteidza tas, ka gaisa temperatūra salonā gandrīz nemainījās — atšķirība bija tikai divi grādi. Tieši šis rādītājs lielā mērā nosaka, cik ērti ir atrasties mašīnā karstā laikā.

Tātad, folijas saulessargs palīdz samazināt karstumu uz automašīnas paneļa, taču gaisa temperatūra salonā paliek gandrīz nemainīga. Tas nozīmē, ka pilnīgai atvēsināšanai tas nav risinājums, bet paneli tas noteikti pasargā no bojājumiem un pārkaršanas.

Un kā tu – vai izmanto saulessargus savā auto? Vai esi pamanījis, vai tie tiešām palīdz?