Situācija uz ceļiem kļūst arvien saspringtāka ne tikai satiksmes situācijas un sastrēgumu dēļ, bet arī arvien biežāk sastopamo shēmu dēļ, kas vērstas pret automašīnu īpašniekiem.
Visuresošo kameru, pārkāpumu reģistrēšanas tiešsaistē un formālas tiesiskās kārtības laikmetā varētu šķist, ka organizēta izspiešana uz ceļiem ir pagātne. Tomēr tā nav. Viena no vecākajām shēmām, kas maskējas kā sadzīves ceļu satiksmes situācija, mūsdienās piedzīvo jaunu aktivitātes uzplūdu. Mēs runājam par plaši izplatīto krāpniecību ar “lidojošu akmeni” un “sasistu stiklu”.
Kā tas darbojas
Krāpnieki ir pielāgojuši šo triku mūsdienu realitātei, iemācījušies izdarīt psiholoģisku spiedienu uz autovadītājiem, imitēt ticamas situācijas un, pats galvenais, – pārvērst jebkuru autovadītāja nenoteiktību savā labā. Potenciāli par upuri var kļūt jebkurš autovadītājs, īpaši vientuļš, neaizsargāts vai nepieredzējis. Un pat tie, kas ir pārliecināti par savu taisnību, bieži vien panikā pieļauj liktenīgas kļūdas, maksājot ne tikai ar naudu, bet arī zaudējot pārliecību par savu juridisko aizsardzību.
Kā darbojas shēma: slēptā maldināšanas loģika
Krāpniecība “akmens no zem riteņa” ir balstīta uz trim galvenajiem psiholoģiskajiem principiem: pārsteigums, spiediens un “mierīgas” izejas piedāvājums. Viss sākas ar to, ka jūs mierīgi braucat pa ceļu, parasti ārpus pilsētas vai pa šoseju, kur satiksme ir reta. Aiz jums sāk braukt automašīna, kuras vadītājs, pēc visa spriežot, nerada aizdomas. Pēc neilga laika viņš sāk dot gaismas un skaņas signālus, pieprasot apstāties.
Tiklīdz jūs apstājaties, no automašīnas izskrien vīrietis, kurš sāk ar dusmām, kas pārvēršas apsūdzībā: it kā akmens izlidoja no jūsu riteņiem, tas ietriecās viņa automašīnas vējstiklā un atstāja šķembu vai plaisu. Bieži vien jums pat netiek dots laiks, lai saprastu situāciju – dusmīgais cilvēks nekavējoties izņem savu tālruni, draud piezvanīt ceļu inspektoriem vai apdrošināšanas kompānijai un piedāvā “nokārtot lietu uz vietas” – tas ir, vienkārši iedot viņam noteiktu naudas summu.
“Kompensācijas” apmērs mainās atkarībā no krāpnieka pārliecības par panākumiem, jūsu apjukuma un automašīnas markas – ja braucat ar dārgu automašīnu, šis skaitlis var sasniegt 15-20 tūkstošus rubļu. Bet visbiežāk runa ir par “sasniedzamākiem” tāpēc jūs labprātāk samaksājat un braucat tālāk, nekā pavadāt stundas tiesvedībā. Tas ir psiholoģisks aprēķins: neviens nevēlas strīdēties ar ceļu inspektoriem, it īpaši, ja viņi steidzas.
Juridiskā realitāte: kurš par ko ir atbildīgs uz ceļa
Krāpnieki paļaujas uz to, ka autovadītāji nesaprot likuma nianses. Patiesībā atbildība par “lidojošu akmeni” no juridiskā viedokļa gulstas uz ceļu dienestu un to personu pleciem, kas ir atbildīgas par ceļu tehnisko stāvokli. Ceļu satiksmes noteikumos nav tieša noteikuma, kas uzliktu autovadītājam pienākumu uzņemties vainu par akmeni, kas nejauši trāpa citas automašīnas vējstiklā. Taču apdrošināšanas likumdošanā nav mehānisma tiešai zaudējumu kompensācijai šādās situācijās, ja vien netiek pierādīta tīša vai neuzmanīga rīcība.
Turklāt, ja runa būtu par reālu incidentu, cilvēkam būtu bijis jārīkojas stingri saskaņā ar procedūru: jāizsauc ceļu likumsargi, jāfiksē bojājumi, jāfiksē automašīnu relatīvais novietojums, pušu paskaidrojumi, un tikai tad varētu iesniegt prasību apdrošināšanas sabiedrībā. Tieši visu šo darbību neesamība liek domāt, ka situācijai nav reāla pamata, un iedvesma radusies tikai kā veids, kā nopelnīt naudu.
Kāpēc daudzi cilvēki ”iekrīt”..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
