Kaķis no Centrāltirgus katru dienu gāja vecmāmiņai līdzi un kādu dienu tas viņu izglāba

Viņu sauca Valentīna, bet tirgū visi vienkārši dēvēja par babu Vaļu. Tāda, zini, omīte “kā no bildes”: pelēkā mētelī, ar lakatu, rūtainu somu un nesteidzīgu gaitu, kas it kā saka pasaulei: es nevienam netraucēju, bet arī man nav kur steigties

Katru dienu viņa izgāja cauri tirgum gar dārzeņu kioskiem, pirka vienu un to pašu: burkānus, kartupeļus, ābolus, maizi. Reizēm banānus – “mazbērniem”, lai gan visi jau sen bija nojautuši, ka nekādi mazbērni pie viņas nebrauc. Vienkārši labāk skan, kad banānus pērk “kādam”.

Un tad, apmēram pirms pusgada, viņai parādījās pavadonis. Ruds, stingrs, ar jautru purniņu un kuplu asti. Sākumā visi domāja, ka viņš vienkārši nāk pēc ēdiena – babai Vaļai vienmēr kabatā bija desas gabaliņi. Bet ar laiku kļuva skaidrs: viņš ēdienu nemeklēja. Viņš viņu sargāja.

Viņš gaidīja viņu pie ieejas, gāja stingri blakus, pa kreiso pusi, dažreiz apstājās, ja viņa palēninājās. Kad viņa iegāja kāpņutelpā – viņš apsēdās pie durvīm un gaidīja, līdz logā iedegās gaisma.

Mans atklājums, kas vairākkārt uzlabo augu stāvokli – vienkārši iespraužu koka irbulīšus podos vai pie rožu krūma

Tā bija katru dienu. Rudens, ziema, pavasaris. Sniegs līdz ausīm – viņš sēž. Lietus – paslēpjas zem jumtiņa, bet neaiziet. Kaimiņi pierada. Nosauca viņu par Ķepu. Neviens nezināja, no kurienes viņš nācis, kam piederējis, un vai vispār kādam piederējis. Reizēm Vaļa ar viņu sarunājās. Kas gāja garām, varēja dzirdēt:

— Nu ko, draudziņ, šodien nopirksim zivtiņu? Vai atkal rāsies? Rudais ņaudēja, it kā piekrītot. Kādā rītā tirgus sāka rosīties agrāk nekā parasti. Vietējie pārdevēji – tauta vērīga. Un tad miesnieks Gatis pirmais cēla augšā sarunu:

— Kur ir kaķis? Viņš taču vienmēr ir šeit no rīta.

Lasi vēl: “Man vairs nav kožu” jeb kā viena lauru lapa manā skapī visu mainīja

Tiešām, Ķepas nebija. Neviens nebija viņu redzējis ne pie kioskiem, ne pie veikala. Līdz pusdienlaikam parādījās baumas. Kāds teica, ka redzējis viņu kasāmies pie tantes Vaļas durvīm. Kāds – ka dzirdējis viņa skaļu ņaudēšanu jau no paša rīta. Neviens tam nepievērsa uzmanību. Kaķis un kaķis, nu un tad. Vakarā Ķepa joprojām sēdēja pie viņas durvīm. Ņaudēja, kasījās, nekur negāja.

Zvaigžņu zīmes, kas visbiežāk sagādā nepatikšanas – četri galvenie kandidāti

Tas, kas notika tālāk ir neaptverami. To uzzināsi lasot tālāk

Turpinājums otrajā lapā