Tur, kur ieraugām elektroniskos atkritumus, burtiskā nozīmē var slēpties zelts – un to iespējams iegūt ar ražošanas blakusprodukta palīdzību
Kad kāda ierīce noveco, saplīst vai vienkārši rodas vēlme pēc jaunākas, mēs to parasti izmetam, pārstrādājam vai cenšamies piešķirt tai otru dzīvi. Taču, ņemot vērā milzīgo elektronisko atkritumu daudzumu, ko saražojam, labākā alternatīva ir atteikties no šīs prakses un virzīties uz slēgtās aprites ekonomiku.
Izrādās, no vecu datoru mātesplatēm var iegūt zeltu. Un viss, kas nepieciešams, ir blakusprodukts, kas rodas, gatavojot sieru. Globālā atkritumu problēma, kas iet roku rokā ar pieaugošo pieprasījumu pēc jauniem resursiem, padara atkritumu pārstrādi īpaši nozīmīgu arī ekoloģijas skatījumā. Galu galā, atkritumi bieži vien ir vērtīgi – no tiem iespējams iegūt pat zeltu.
No elektronikas atkritumiem līdz zeltam – ar siera palīdzību
Šādu metodi izstrādāja Šveices Federālās tehniskās universitātes Cīrihē (ETH Zurich) pētnieki, un tā tika aprakstīta zinātniskā publikācijā. Lūk, daži interesanti fakti par šo pieeju: Zeltu iespējams atgūt no nolietotām mātesplatēm. Un nepieciešamais palīglīdzeklis ir nekas cits kā siera ražošanas blakusprodukts.
Šajā sistēmā galvenā loma ir proteīna matricai, no kuras izveido īpašu sūkli. Pētījuma laikā no 20 nolietotām mātesplatēm izdevās iegūt 450 miligramu smagu 22 karātu zelta gabalu. Tas atbilst aptuveni skudras svaram vai nelielam smilšu graudu daudzumam. Mazs daudzums, taču ļoti vērtīgs. Protams, šai metodei ir savi ierobežojumi. Pašlaik tā vēl nav piemērota plašai komerciālai izmantošanai un drīzāk uzskatāma par sākotnēju izmēģinājumu.
Tomēr tas ir tikai pirmais solis daudzsološā virzienā – atkritumi, siers un zelts. Process, ko izstrādāja ETH Zurich, darbojas šādi: sūkalu olbaltumvielas skābā vidē un augstā temperatūrā tiek denaturētas, tad pārveidotas proteīna šķiedrās gēlā. Pēc izžāvēšanas veidojas sūklis.
Vecās mātesplates tiek izšķīdinātas skābā šķīdumā, lai atbrīvotu metālu jonus. Šķīdumā ievieto proteīnu šķiedru sūkli, pie kura piesaistās zelta joni. Kad sūkli uzkarsē, veidojas zelta plāksnītes, kas izkūst un pārtop lietņos.
No šāda procesa gala rezultātā iegūst sakausējumu, kas sastāv no 91 % zelta un 9 % vara – tas ir 22 karātu zelts. Mātesplates (jeb sistēmplates) ir sastopamas gandrīz visās elektroniskajās ierīcēs, kur nepieciešama procesora darbība un komponentu savstarpējā saziņa.
Lasi vēl: Zinātnieki atklājuši, kurā brīdī viedtālruņi izstaro visintensīvāko starojumu
Galvenās ierīču kategorijas, kurās tās ir atrodamas:
-Personālie datori – gan stacionārie, gan portatīvie (klēpjdatori).
-Serveri un datu centri – spēcīgas sistēmplates lielām slodzēm.
-Planšetdatori un viedtālruņi – mazākas, bet pēc būtības līdzīgas sistēmplates.
-Spēļu konsoles – piemēram, PlayStation, Xbox, Nintendo.
-Televizori un monitori – īpaši modernie vied televizori.
Lasi vēl: Samazini veļas mazgāšanas izmaksas par 62% vien nospiežot vienu pogu
-Sadales un tīkla iekārtas – maršrutētāji, modemi, tīkla komutatori.
-Sadzīves tehnika – jaunākās paaudzes veļas mašīnas, trauku mazgājamās mašīnas, ledusskapji, mikroviļņu krāsnis ar “gudro” vadību.
-Automobiļi – modernajās mašīnās elektroniskās vadības bloki (ECU) darbojas kā specializētas mātesplates.
-Industriālās iekārtas un roboti – vadības sistēmās tiek izmantotas specializētas plates.
Bez vērtīgā gala produkta šī metode izceļas arī ar to, ka, kā uzsver pētnieki, tā ir draudzīgāka videi nekā citas, jo patērē mazāk enerģijas un izmanto pārtikas ražošanas blakusproduktus, nevis kaitīgas ķimikālijas.
Projekta vadītājs Raffaele Metzengi norādīja: “Grūti iedomāties vēl ilgtspējīgāku risinājumu!” Tomēr lielākais izaicinājums ir šādu eksperimentālu pieeju pārvērst reālā komerciālā tehnoloģijā.
