Ir cilvēki, kurus nedrīkst laist savā dzīvē
Protams, ir pilnīgi saprotams, ka savā dzīvē nevajadzētu laist tos, kuri var jums nodarīt sliktu. Tos, kuri pret jums izturas slikti, ir skaudīgi, negodīgi vai neatklāti…
Taču ir arī cilvēki, kuri pret mums it kā izturas labi. Tā šķiet. Viņi izrāda simpātijas un draudzīgumu. Neko sliktu mums nedara un nevēl. It kā. Bet var visu pazaudēt. “Izkrist no aprites”, kā senāk mēdza teikt. Zaudēt savu stāvokli sabiedrībā, īpašumu, draugus, – lai gan šķiet, ka viņi jums neko sliktu nedara. It kā. Viņi vienkārši ir klātesoši jūsu dzīvē.
Lūk, trīs cilvēku tipi, kas var ietekmēt jūsu dzīvi. Klusi, nemanāmi, kā koksngrauzis. Jūs pat nepamanīsiet, kā sāksiet mainīties paši. Kā zaudēsiet stingrību, spēku, – paši sevi. Kāpēc tā notiek, – pat ar visstiprākajiem cilvēkiem?
Tas ir nemanāmais grauzējs. Nu kas tad tik briesmīgs tajā, ka kāds negrib strādāt? Negrib cilvēks strādāt un pūlēties, negrib sasprindzināties, – tā ir viņa personīgā darīšana. Viņš tā arī dzīvo bezrūpīgi, ne par ko neatbild, apmierinās ar labu cilvēku dāvanām. Vai arī vecāki viņu uztur. Vai ir citi ienākumu avoti. Bet šis cilvēks nestrādā un nedomā strādāt.
Un tomēr viņš ir paēdis un apģērbts. Un sildās saulītē, kamēr jūs katru dienu rūpīgi strādājat. Bieži šāds cilvēks dzīvo uz jūsu rēķina. Un ne tikai patērē jūsu resursus, – viņš atņem jums arī vēlmi strādāt. Viņš vienmēr ir atvaļinājumā. Viņš vienmēr ir brīvs.
Pamazām arī jūsu vēlme strādāt sāk zust. Un darbi sāk nīkuļot. Es nevaru to zinātniski izskaidrot, kas tieši notiek. Bet pietiek ar vienu šādu “piekabi”, lai izjauktu saskaņotas komandas darbu. Un atņemtu vēlmi strādāt pat visdarbīgākajam cilvēkam.
Kritizētājs nekritizē tieši jūs. Viņš kritizē dzīvi: viss ir slikti un nepareizi. Visur problēmas. Nekas labs nenotiek. Gleznas – bezgaumīgas, filma – neinteresanta, dzeja – vāja un bezvērtīga. Ēdiens – neēdams. Laikapstākļi – draņķīgi. Viss ir slikti.
Un lai par ko runātu kritizētājs, viss pārvēršas par putekļiem un atkritumiem. Lai gan zināmā mērā viņam ir taisnība! Dzīvē tiešām daudz kas ir slikts. Taču kritizētājs kritizē pilnīgi visu. Viņš visur saskata trūkumus. Un pamazām arī jūs sākat redzēt tikai trūkumus. Tikai slikto. Zūd dzīves burvība un brīnums. Visur redzami izplūduši pavedieni, viss turas kopā ar grūtībām, viss ir krāpšana…
Bet labais – tas tikai sliktais, kas prasmīgi nomaskēts. Ieskatieties uzmanīgāk! Redzat? Tagad redzat. Un dzīves prieks pazūd. Ticība un cerība pārvēršas smieklīgā ilūzijā. Un vairs nav, par ko priecāties. Nav, ko mīlēt. Nav, ar ko dzīvot…
Nestabils, viegli aizkaitināms cilvēks arī grauj mūsu ikdienu. Viņš bārstās ar negatīvo pavisam ne mūsu virzienā, ne uz mums viņš dusmojas, – bet mūs it kā apber, apžilbina viņa spēcīgās liesmas dzirksteles. Cilvēks pēkšņi paceļ balsi. Aizrautīgi žestikulē, braucot pie stūres. Iesaistās konfliktos bez iemesla, “aizsviļās” momentā.
Un mēs pamazām zaudējam līdzsvaru. Mūsu apkārtnē sākas konflikti. Mums kļūst grūti valdīties. Un mēs paši sākam sabrukt sīkumu dēļ, dusmoties, iziet no sevis. Tas noved pie strīdiem ar tuvajiem, pie svarīgu attiecību zaudēšanas… It kā šis cilvēks mūs būtu uzlādējis ar elektrību. Lai gan viņš mums ļaunu nevēlas!
Šie trīs cilvēku tipi var sabojāt mūsu ikdienu. Un ar viņiem jābūt piesardzīgiem, jāievēro distance, jākontrolē kopā pavadītais laiks… Jāizturas labi. Bet, cik vien iespējams, nesadraudzēties pārāk cieši, – tā es domāju. Par daudz dzīvē esmu redzējusi stāstus, kad viens cilvēks “parāva sev līdzi” otru. Vai pat saskaņotu kolektīvu.
Varbūt viņi ir labi cilvēki. Bet ar problēmu. Un problēmu vajadzētu risināt. Bet kāpēc gan viņi tik neatlaidīgi atsakās risināt savu problēmu, vai esat ievērojuši? Un tas ir tikai dzīves novērojums, nekas vairāk. Kas var likt aizdomāties. Un mudināt būt saprātīgi piesardzīgiem…
