Atlantijas okeāna tropisko vētru sezona ilgst no 1. jūnija līdz 30. novembrim, tomēr visintensīvākais periods ir no augusta vidus līdz oktobra vidum.
Tieši šajā laikā parasti veidojas visvairāk vētru un tās sasniedz lielāko spēku. Šogad šīs sezonas kulminācija sākās ar viesuļvētru “Erina”, kas sasniedza maksimālo — piekto — kategoriju, tomēr, par laimi, palika virs okeāna un nepieskārās sauszemes teritorijām.
Kāpēc tieši šajā gada posmā vētru ir visvairāk?
Laikposms no augusta otrās puses līdz oktobra vidum ir brīdis, kad okeāns pēc vasaras ir uzkrājis maksimālo siltuma daudzumu, un virsējie ūdens slāņi ir vissiltākie. Sezonas beigās, novembrī un decembrī, okeāna ūdens sāk atdzist, un tas kļūst pārāk vēss, lai turpinātu veidoties tropiskās vētras. Ziemas mēnešos okeāns dzesējas vēl vairāk, bet pavasara beigās un vasaras sākumā, kad Saule Ziemeļu puslodē atkal paceļas augstu virs horizonta un intensīvāk silda, ūdens temperatūra pakāpeniski pieaug. Lai tropiskās vētras varētu attīstīties, nepieciešams, lai jūras ūdens būtu vismaz 27 °C silts.
Novembrī notiks vissliktākais: sinoptiķi pastāstīja, kam un kad gatavoties
Jo augstāka ūdens temperatūra, jo lielāks enerģijas apjoms pieejams vētru veidošanās procesam. Tādēļ augustā, septembrī un oktobra sākumā Atlantijas okeāna ūdeņi ir īpaši silti, nereti sasniedzot ap 30 °C, bet Karību jūrā un Meksikas līcī — pat 32 līdz 34 °C. Kad tropiskās vētras virzās pāri tik karstam ūdenim, tās bieži vien pastiprinās ļoti strauji.
Latvijā neklāsies vieglāk
Prognozes šai sezonai rāda paaugstinātu aktivitāti.
Vēsturiskie dati liecina, ka vidēji Atlantijas okeāna tropisko vētru sezonā veidojas ap 14 tropiskām vētrām, no kurām septiņas kļūst par viesuļvētrām un apmēram trīs sasniedz vismaz trešās kategorijas spēku. ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras pārvalde šā gada augustā prognozēja, ka 2025. gada sezonā izveidosies 13–18 tropiskās vētras, no kurām 5–9 sasniegs viesuļvētras spēku, bet 2–5 kļūs par ļoti spēcīgām viesuļvētrām ar vismaz trešās kategorijas intensitāti. Arī citas starptautiskās prognozēšanas institūcijas paredz vētru skaitu nedaudz virs ilgtermiņa vidējā rādītāja.
Līdz šim šajā sezonā Atlantijas okeānā izveidojušās piecas tropiskās vētras, no kurām viena uzreiz sasniegusi visspēcīgāko — piekto — kategoriju. Vētru intensitāti un uzkrāto enerģiju mērīšanai izmanto īpašu rādītāju — Ciklonu akumulētās enerģijas indeksu (ACE). Vienkāršoti sakot, tas parāda, cik daudz okeāna siltuma ir pārvērsts spēcīgā vējā. Sezonas pirmajos mēnešos (jūnijā un jūlijā) aktivitāte bija zema, bet pēc viesuļvētras “Erina” parādīšanās indekss strauji pārsniedza klimatisko vidējo. 19. augustā ACE jau sasniedza 28 punktus, lai gan parasti šajā sezonas posmā vidējā vērtība ir ap 18 punktiem.
Kā atšķiras tropiskā vētra no viesuļvētras?
Ikdienā šos jēdzienus mēdz jaukt, taču meteoroloģijā tiem ir precīzi noteiktas robežas. Tropiskā vētra ir ciklons, kur vidējais vēja ātrums sasniedz vismaz 17 m/s (ap 60 km/h). Līdzīgu vēju brāzmas arī Latvijā var izjust rudens un ziemas vētrās piekrastē. Tomēr tropiskā vētra ir pavisam cita sajūta: gaiss parasti ir ļoti karsts (ap 27 °C) un mitrs, radot smacīgu, gandrīz tvaika pirts atmosfēru. Lietusgāzes un stiprs vējš turpinās stundām ilgi, un karstums nemazinās.
Lasi vēl: Steidzami novāciet dārzeņu ražu, jo pirmās salnas jau tuvojas – zināms datums
Savukārt viesuļvētra ir tropiskā vētra, kas pārsniedz 33 m/s vidējo vēja ātrumu. Pirmās kategorijas viesuļvētrā vējš sasniedz 33–42 m/s, otrās — 43–49 m/s. No trešās līdz piektajai kategorijai tās dēvē par ļoti spēcīgām viesuļvētrām (major hurricanes). Trešās kategorijas vētras ātrums sasniedz līdz 58 m/s, ceturtās — līdz 70 m/s, bet piektās kategorijas vētras pārsniedz pat 70 m/s. Šādu spēku grūti iedomāties, ja nav pieredzēts, jo Latvijā pat stiprākajās vētrās vēja brāzmas reti tuvojas 30 m/s.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
