Šī sieviete mani iedvesmo jau vairākas dienas. Viņas māja nav manā gaumē, jo tajā nav man tīkamo skandināvu elementu, taču stāsts par viņas centieniem padarīt šo vietu atbilstošu dzīvošanai ir pārsteidzošs.
Pašlaik viņai ir 71 gads. Lielāko daļu savas dzīves sieviete pavadījusi Somijas pilsētā Turku, strādājot par mākslinieci. Pēc aiziešanas pensijā viņa sāka pārdot savus unikālos darbus, kas gleznoti uz stikla.
Ienākumi no mākslas bija pieticīgi (viņas darbus joprojām var iegādāties par 8–10 eiro), taču ar tiem pietika, lai segtu pamatvajadzības un atmaksātu aizdevumu.
Sievietes vārds ir Hilka. 90. gadu beigās, 51 gada vecumā, viņa nolēma radikāli mainīt savu dzīvi.
Hilka pārdeva savu dzīvokli Turku, aizņēmās naudu no brāļa un paņēma bankā aizdevumu (un pēc tam vēl vienu), lai iegādātos vecas dzirnavas savā bērnības pilsētā un pārvērstu tās par māju-mākslas galeriju.
Kad Hilka dzirnavas nopirka, tās bija diezgan bēdīgā stāvoklī: pamesta ēka, kas celta pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, aizaugusi ar zāli un ieskauta ar žogu.
Daudzi šaubījās, vai Hilkai izdosies īstenot savu ambiciozo plānu. Dzirnavas daudzus gadus bija stāvējušas dīkā, bet pārdošanas cena bija augsta. Turklāt rekonstrukcijai bija nepieciešamas nopietnas investīcijas. Hilka pārdeva visu, kas viņai oiederēja, atstājot sev tikai velosipēdu un vienu drēbju kārtu.
Rekonstrukcijas sākumā ēka bija drēgna un nepievilcīga, iekšpusē atradās sarūsējušas iekārtas. Līdz 1964. gadam tur bijusi kokzāģētava, bet pēc celtne pārveidota par graudu dzirnavām.
Hilkas stāsts savulaik guva plašu atspoguļojumu Somijas plašsaziņas līdzekļos. Es pat atradu 2005. gada rakstu ar nosaukumu “Kādas sievietes sapņu māja”.
Pavadīju daudz laika viņas sociālo mediju lapā. Sievietes dzīvesprieks ir apbrīnojams: viņa slēpo, nodarbojas ar jogu, glezno un tiekas ar draugiem. Viņas māte aizgāja pagājušajā gadā, 93 gadu vecumā, bet Hilka turpina aktīvu un pilnvērtīgu dzīvi.
Šodien es jums parādīšu māju, kuras dēļ Hilki nācās ņemt vairākus aizdevumus. Es nezinu, vai jums tā patiks, bet ceru, ka viņas stāsts jūs iedvesmos īstenot pašiem savu ideju par sapņu mājvietu.
Hilkas māja iekšpusē tagad izskatās ļoti mājīga. Viņa sadalīja dzirnavas darbnīcā un dzīvojamā zonā. Pirmajā stāvā ir darba telpa, bet otrajā – omulīga vieta dzīvošanai.
Dzīvojamā istaba un virtuve ir apvienotas vienā telpā. Hilka negribēja izbūvēt iekšējās sienas, norobežojot tikai guļamistabu un vannas istabu.
Interesants fakts: Pašdarinātie paklāji darināti speciāli šai mājai, bet virtuves skapīši uzieti mēbeļu tirgū, un tos restaurēja saimnieces māsa.
Mājas rekonstrukcija ilga 10 gadus. Pirmais gads tika pavadīts, sakopjot teritoriju.
Darbi ēkā bija vērienīgi: tika demontēta daļa konstrukcijas, siltināts jumts un ierīkotas apsildāmās grīdas.
Renovācijas process apvienoja daudzus cilvēkus: strādniekus, brīvprātīgos, vietējos iedzīvotājus un pat Hilkas bērnības draugu.
Gadu gaitā viņa ir piedzīvojusi dažādus pārbaudījumus, taču vienmēr saglabājusi apņēmību.
Zem kāpnēm atrodas noliktava un neliela virtuve-bārs. Māja ir pilna ar radošiem darbiem. Vienā no zīmējumiem ir attēlots mežstrādnieks un dzirnavnieks, kas ir veltījums pagātnei. Hilka saka, ka nenožēlo savu lēmumu pārvērst vecās dzirnavas par savu sapņu māju.
Pirmajā stāvā, kur viņa strādā, atrodas kamīns, kura izbūvē izmantoti ķieģeļi no demontētajām dzirnavām.
Virs darbnīcas atrodas Hilkas guļamistaba, kurā viņa izvietojusi savas jaunības dienu bildes, kā arī vecāku un dēla fotogrāfijas.
Hilka atzīst, ka viņu pārsteigusi milzīgā interese par viņas galeriju, kas pirmajos četros darbības mēnešos piesaistīja tūkstošiem apmeklētāju.
Mājas pagalmā ir veranda, kur Hilka vasarā izstāda savus mākslas darbus.
Drosmīgā dāma ir pārliecināta, ka ticība sapnim ļauj sasniegt šķietami neiespējamo, neskatoties uz grūtībām un šķēršļiem.
Dārgie lasītāji, ko jūs domājat par šo fantastisko stāstu? Vai piekrītat viedoklim, ka sapņi piepildās, vajag tikai ļoti gribēt? Dalieties, lūdzu, komentāros!
