Meteorologi brīdina par iespējamu vienas no bargākajām ziemām pēdējo trīs gadsimtu laikā iestāšanos.
Prognozes laika posmam no 2025. gada decembra līdz 2026. gada februārim liecina par ārkārtīgi zemu temperatūru un spēcīgu snigšanu, kas, neskatoties uz globālo sasilšanu, spēj pārspēt klimata rekordus.
Par to ziņo portāls Gismeteo. Paredzams, ka ziema sāksies ar strauju aukstuma vilni decembra vidū. Austrumeiropā temperatūra var pazemināties līdz -20°C, bet gada beigās – līdz -30°C. Līdzīgi apstākļi tiek prognozēti arī dienvidu daļā. Tālajos Austrumos gaidāmas rekordlielas salnas apvienojumā ar vētras vējiem.
Janvāris, saskaņā ar prognozēm, būs rekordlielu snigšanas gadījumu mēnesis, īpaši centrālajos reģionos, tostarp galvaspilsētā. Pastiprināsies sniega sanesumi, kas var ievērojami sarežģīt transporta sakarus. Tālajos Austrumos spēcīgajai snigšanai pievienosies neparasti augsts atmosfēras spiediens, radot ārkārtīgi sarežģītus laika apstākļus.
Gaidāmā ziema būs nopietns pārbaudījums komunālajiem pakalpojumiem, transporta sistēmai un valsts enerģētikas sektoram. Pastāv liela varbūtība, ka palielināsies saaukstēšanās un traumu skaits apledojuma un sniegputeņu dēļ, kas prasa pastiprinātu sagatavotību. Iestādēm, komunālajiem pakalpojumiem un glābšanas dienestiem iepriekš jāgatavojas ekstremāliem apstākļiem.
Iedzīvotājiem ieteicams rūpīgi sekot līdzi laika prognozēm, ievērot piesardzības pasākumus un drošības noteikumus. Nepieciešams valkāt siltas drēbes, būt uzmanīgiem uz ceļiem un būt gataviem iespējamiem elektroenerģijas padeves pārtraukumiem.
Meteorologi uzsver, ka pastiprinātas klimata svārstības un neparedzami laika apstākļi var kļūt par jauno normu turpmākajos gados. 2025.–2026. gada ziema var kļūt par svarīgu signālu par nepieciešamību pielāgoties mainīgajiem klimata apstākļiem un pastiprināt gatavību ekstremāliem laikapstākļiem.
Sinoptiķi arī brīdināja, ka ziemā sāksies ekstremālu laikapstākļu mainīguma periods. Turklāt gaidāmajā ziemas sezonā eksperti sagaida rekordzemas temperatūras. Šādas vērtības tiek reģistrētas kopš 1879. gada, kad meteorologi sāka veikt detalizētu laikapstākļu uzskaiti.
Ziema solās būt nepastāvīga un mainīga. Galvenais faktors ir rekordliels Pasaules okeāna temperatūras pieaugums, kas izraisa aktīvus atmosfēras procesus visā teritorijā.
Pēc ekspertu domām, pirmie sniegputeņi gaidāmi novembra vidū, bet stabila sniega sega izveidosies tikai līdz decembrim. Biežo slapjo snigšanas dēļ ir vērts gatavoties apledojuma apstākļiem. Decembrī un janvārī iespējamas krasas temperatūras izmaiņas: augsts gaisa mitrums pastiprinās aukstuma sajūtu, un pastāvīgas pārejas no pozitīvas temperatūras uz salu pārvērtīs ceļus cietā ledū.
Klimatologs atzīmēja, ka atmosfērā pastiprinās meridiālie procesi: aukstās gaisa masas no Arktikas arvien vairāk satiksies ar siltām plūsmām no dienvidiem. Tas novedīs pie straujām temperatūras svārstībām un spēcīgiem nokrišņiem.
Bet kāda būs ziema Latvijā? Lūkosim!
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
