Latvijas iedzīvotāju finanšu darījumu kontrole kļūst arvien stingrāka – pastiprinās uzraudzība gan pār skaidras naudas apriti, gan arī personīgo līdzekļu izmantošanu ikdienas darījumos. Tāpēc sabiedrībai arvien būtiskāks kļūst jautājums: kādi ierobežojumi pastāv attiecībā uz naudas iemaksām un izņemšanu bankomātos?
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.² pantu ir noteikti vairāki kritēriji, kas palīdz identificēt aizdomīgus finanšu darījumus nodokļu jomā. Piemēram, uzmanība var tikt pievērsta situācijām, kad privātpersona deklarē ienākumus vai īpašumus, kuru izcelsme nav skaidri pamatota, vai arī gadījumos, kad darījumu apgrozījums šķiet nesamērīgs – ienākošās summas ir nelielas, bet izdevumu daļa sastāv no regulāriem un apjomīgiem pārskaitījumiem.
Šādi nosacījumi izskaidro, kāpēc bankas pievērš tik lielu uzmanību arī skaidras naudas darījumiem un kāpēc iemaksu un izņemšanas limiti bankomātos nav tikai tehniska formalitāte, bet daļa no kopējās finanšu drošības sistēmas.
“SEB bankas” pārstāvji norāda, ka visām bankām ir pienākums ievērot noteiktas prasības, lai nodrošinātu finanšu darījumu caurspīdīgumu un drošību. Likuma minētais 22.² pants nosaka kopumā 18 kritērijus, pēc kuriem iespējams atpazīt neparastus darījumus, īpaši pievēršot uzmanību tam, vai klients godprātīgi izpilda saistības pret nodokļu administrāciju.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) seko līdzi ienākošajiem maksājumiem, kas neatbilst ierastajai praksei. Uzmanība tiek pievērsta, piemēram:
nekustamā īpašuma darījumiem par nepamatoti zemu cenu vai bez juridiska pamatojuma,
situācijām, kad darījumiem nav skaidras saistības ar personisku vai saimniecisku darbību,
gadījumiem, kad tiek izmantoti dokumenti ar neatbilstībām,
neparastiem darījumiem ar elektronisko naudu,
vai arī tad, ja nauda uzreiz pēc iemaksas tiek pārskaitīta tālāk bez skaidra pamatojuma.
“Noteiktos gadījumos arī fiziskām personām ir jāsniedz informācija Finanšu izlūkošanas dienestam. Tas attiecas uz situācijām, kad tiek veikti lielāki skaidras naudas darījumi par summu virs 7000 eiro, veikti pārrobežu maksājumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 500 000 eiro, saņemtas dzīvības apdrošināšanas izmaksas vai atpirkšanas summas virs 100 000 eiro, kā arī gadījumos, kad skaidrā naudā veikti valūtas maiņas darījumi lielāki par 5000 eiro.”
Atsevišķos gadījumos arī privātpersonām ir pienākums sniegt papildu informāciju par noteiktiem finanšu darījumiem. Tālāk apskatīsim konkrētus sliekšņus un summas, kas jāzina ikvienam.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
