Mani vecāki Rēzeknē nopirka jaunu māju, un uz plaukta palika kāda dīvaina lieta, ko atstājuši iepriekšējie īpašnieki. Tā izskatās kā krustojums starp miniatūru pannu un vecu lādīti. Bet kas tas īsti ir un kam tas bija paredzēts?
Kad mani vecāki nopirka jaunu māju, viņi pat nenojauta, ka līdz ar to iegūs arī mazu mīklu no pagātnes. Uz plaukta viesistabas stūrī stāvēja savāds priekšmets — kaut kas pa vidu starp miniatūru pannu un antīku lādīti.
Es to pamanīju uzreiz, bet neviens nespēja pateikt, kas tas īsti ir. Beigās nolēmām atstāt to kā dekoru, uzskatot par vienkārši glītu priekšmetu bez īpašas nozīmes.
Ar laiku mūsu ziņkāre par šo dīvaino priekšmetu kļuva arvien lielāka. Zeltītie raksti, zaļās līnijas un pārdomātā forma skaidri rādīja, ka tas nav parasts nieciņš.
Kādā vakarā pie mums viesos bija mūsu kaimiņš Viktors, cilvēks, kuru ļoti aizrauj vēsture un senlietas. Ieraudzījis noslēpumaino lādīti, viņš sajūsmināti iesmējās un paskaidroja, ka tā nebūt nav tikai dekoratīva lieta.
— Tas ir vecs trauks, kas paredzēts drupaču savākšanai, — paskaidroja viņš. — Agrāk ar to eleganti notīrīja galdu no ēdiena pārpalikumiem, tabakas pelniem un citām sīkām lietām.
Tolaik nebija trauku mazgājamo mašīnu, un saimnieki ļoti rūpējās, lai galdi būtu kārtīgi. Pievērsiet uzmanību detaļām — zeltījums, raksti, pat rokturis ērtākai lietošanai. Visticamāk, šis priekšmets reiz bijis daļa no bagātas mājas galda piederumu komplekta.
Kā izrādījās, mūsdienās šādus priekšmetus vairs nelieto praktiski, bet gan kā interjera dekoru, kas rada retro noskaņu un piešķir mājai senatnīgu šarmu. Patiesībā šādas lietas šodien ir diezgan retas, un daudzi pat nenojauš, kādam nolūkam tās reiz tika radītas.
Mūsu atradums Rēzeknē atgādināja, cik interesanti var būt pagātnes sīkumi — tie glabā stāstus par cilvēku ikdienu, par viņu ieradumiem un gaumi.
Un kā ir ar jums — vai jūs uzreiz atpazītu, kas tas ir?
