Daudzi dārzkopji pat nenojauš, ka pēc kartupeļu novākšanas zeme var strādāt nākamās ražas labā, nevis stāvēt tukša. Kā panākt, lai augsne ne tikai neizsīktu, bet ar katru gadu kļūtu auglīgāka?
Šajā rakstā uzzināsiet par vienkāršu un efektīvu paņēmienu, kas palīdzēs iegūt lielāku kartupeļu ražu bez liekiem izdevumiem un ķīmijas. Vai esat gatavi uzzināt, ko darīt ar dobi pēc ražas novākšanas?
Kāpēc nedrīkst atstāt zemi tukšu pēc kartupeļu novākšanas
Kad beidzas kartupeļu novākšanas sezona, daudzi vienkārši atstāj lauku līdz pavasarim, uzskatot, ka zemei jāļauj “atpūsties”. Taču pieredzējuši dārzkopji zina: ja augsni atstāj bez augiem, tā ātri zaudē struktūru, kļūst blīva, aizaug ar nezālēm un iztukšojas no barības vielām. Rezultātā nākamajā gadā kartupeļi aug vājāk, bet raža samazinās. Tāpēc arvien vairāk cilvēku interesējas, ko iesēt pēc kartupeļiem, lai uzlabotu augsni un iegūtu bagātīgu ražu.
Ir pārbaudīts paņēmiens — iesēt laukā siderātus. Tie ir augi, kurus audzē nevis ražas dēļ, bet lai pēc tam tos ieartu augsnē. Siderātus sauc par “zaļajiem mēslojumiem”, jo tie bagātina augsni ar slāpekli, padara to irdenāku un kavē nezāļu augšanu. Šāda pieeja palīdz atjaunot auglību un sagatavot lauku nākamajai sezonai.
Kāpēc tas darbojas
Tradīcija izmantot siderātus radās jau senatnē, kad zemkopji ievēroja, ka pēc noteiktu augu audzēšanas zeme kļūst mīkstāka un dod lielāku ražu. Eiropā un Āzijā zaļmēslojuma kultūras jau sen ir daļa no agrotehnikas, un pēdējos gados šī metode kļūst aizvien populārāka arī dārzos Latvijā. Būtība ir vienkārša: pēc kartupeļu novākšanas lauku iesēj ar ātraudzīgām kultūrām, kas dažu nedēļu laikā izaudzē zaļo masu. Pēc tam tos nopļauj un iear augsnē, pārvēršot organiskajā mēslojumā. Ērtāk to izdarīt ar kultivatoru.
Vai esat mēģinājuši sēt zaļmēslojumu pēc kartupeļu novākšanas? Kādas kultūras izvēlaties savam dārzam? Dalieties pieredzē komentāros — iespējams, jūsu padomi palīdzēs citiem lasītājiem iegūt bagātīgāku ražu!
Kādu zaļmēslojumu izvēlēties kartupeļu laukam
Lai atjaunotu augsni pēc kartupeļiem, vislabāk der graudaugi, pākšaugi un krustzieži. Katram zaļmēslojuma veidam ir savas priekšrocības:
Graudaugi (kvieši, rudzi, auzas) labi strukturē augsni, pasargā to no erozijas un nomāc nezāles.
Pākšaugi (zirņi, vīķi, lupīnas) bagātina augsni ar slāpekli, pateicoties simbiozei ar gumiņbaktērijām.
Krustzieži (sinepes, rapši, eļļas rutki) ātri veido zaļo masu, irdina augsni un kavē patogēnu attīstību.
Īpaši iecienītas ir sinepes kā zaļmēslojums pēc kartupeļiem. Tās ne tikai strauji aug, bet arī izdala vielas, kas nomāc kaitīgos mikroorganismus. Rapši un eļļas rutki arī lieliski pilda augsnes irdinātāja funkciju, padarot to gaisīgāku un piemērotāku nākamajai kartupeļu stādīšanai.
Kad un kā sēt zaļmēslojumu pēc kartupeļiem
Labākais laiks sējai ir 2–3 dienas pēc kartupeļu novākšanas. Šajā laikā augsne nedaudz nosēžas, un var sākt sēju. Sēklas vislabāk izsēt ar rokām, cenšoties to darīt bieži un gandrīz kā nepārtrauktu paklāju. Šādi iespējams maksimāli nosegt zemes virsmu un neatstāt nezālēm ne mazāko iespēju.
Vienai grēdai parasti nepieciešami 100–400 g sēklu, atkarībā no izvēlētās kultūras. Pēc sējas sēklas viegli ielīdzina ar grābekli vai vienkārši apber ar zemi. Ja rudens ir sauss, lauciņu vēlams aplaistīt, lai zaļmēslojums ātrāk sadīgtu.
Lasi vēl: Visi man jautā, no kā gatavota šī greznā uzkoda: bet tā ir no parasta speķa
Vai jūs dodat priekšroku sēt zaļmēslojumu biezi vai atstājat starp rindām atstarpes? Kādi ir jūsu novērojumi? Parunāsim par to komentāros!
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..
