Rudenī helēnijas (Helenium) jebkurā dārzā ir pamanāmas izceļas ar košiem, ļoti krāšņiem ziediem. Tās ir graciozas, izturīgas un viegli kopjamas puķes, kas ziedēšanas laikā piešķir dobei krāšņumu.
Svarīgi tām ir izvēlēties pareizu vietas izvēli, kā arī – jābūt piemērotai augsnei. Helēnijām patīk vidēji mitra, trūdvielām bagātīga, diezgan smilšaina augsne. Tām nepatiks augt “plikās” smiltis. Optimālais būs PH līmenis no 5,8 līdz 6,3. Ja augsne ir pārāk skāba, ir jāpievieno pelni vai nedaudz krīta.
Zemei jābūt labi caurlaidīgai, jo ziemā ūdens uzkrāšanās kaitē ziedu saknēm. Helēnijas labāk augs saulainā vietā vai daļēji pusēnā. Tām nepatiks augt ēnā – tās izstīdzēs.
Stādus podiņos var iestādīt jebkurā laikā. Pirmās divas nedēļas jārauga, lai būtu pietiekoši daudz mitruma, īpaši – sakņu zonā. Stādot jāizrok bedre lāpstas dziļumā, pēc tam jāpievieno bedrē komposts, kūtsmēsli vai minerālmēsli.
Lasi vēl: Āboli zem koka ir īsts dārgums: kā tos izmanto pieredzējuši dārznieki
Helēnijas necieš tikai vienu lietu – sausumu, jo tām ir liela lapu un ziedu masa. Ziedēšanas laiku var pagarināt, nolaužot noziedējušos ziedus. Starp citu, pašizsējas rezultātā var mainīties arī ziedu krāsa. Ik pēc dažiem gadiem, pavasarī, helēnijas ieteicams izrakt, sadalīt un pārstādīt.
Helēnijas savas jaunās lapu rozetes veido jau rudenī, tāpēc ziemā tās segt nav vajadzības. Kātus nogriež līdz 10 – 15 cm, bet, ja ziedi aug tiešām vējainā vietā, tad var piesegt ar egļu zariem.
Pavasarī, kad augsne vēl ir mitra, iestrādā amonija nitrātu, lai helēnijām pietiktu jaudas veidot savu zaļo masu. Vēlāk, aprīlī vai maijā, jāpievieno kompleksie mēslojumi. Profilaksei pret miltrasu var tās apkaisīt ar pelniem vai ierušināt dolomītmiltus. Taču ar mēslošanu pārspīlēt nevajag, jo tad dzinumi kļūst nestabili un ziedēšana tieši pretēji – samazinās.
