Ir kāda sena gudrība: “Laime mīl klusumu.” Šajos vārdos ir daudz vairāk patiesības, nekā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena. Mūsdienās, kad katrs notikums momentā kļūst par ierakstu vai video, ir svarīgi atrast brīžus un vietas, kur varam pabūt klusumā.
Bieži vien viss, kas mums ir visvērtīgākais, zaudē savu īpašo nozīmi, ja par to sāk runāt pārāk daudz un skaļi. Psihologi saka, ka pārmērīga izrunāšanās padara mūs vājākus. Senie filozofi brīdināja: “Kad kaut ko izliec publiskai apskatei, tas vairs nav tavs.”
Šodien, kad daudzi grib pastāstīt visu uzreiz, patiesi vērtīga ir spēja paklusēt un nepateikt par daudz — tā ir īsta prasme, gandrīz kā augstā māksla.
1. Par varonību
Mēs bieži dzirdam cilvēkus stāstām par saviem labajiem darbiem — par nejaušiem glābšanas brīžiem vai drosmīgām rīcībām, kas nākušas viņiem par godu. Taču īstā varonība nav tur, kur to pavada skaļi stāsti; starp patiesu rīcību un pašslavināšanos atrodas smalka, viegli pārkāpjama robeža.
Patiesus varoņus iemīl tad, kad viņus slavē citi, nevis viņi paši. Tiem, kas pārāk skaļi stāsta par saviem nopelniem, cieņa ātri izgaist. Cik daudz siltāk šķiet no malas dzirdēt stāstu par kāda drosmi un pēc tam iepazīt pašu cilvēku — klusu, vienkāršu, samulsušu no uzmanības. Tur arī mājo viņa patiesais valdzinājums.
2.Par ģimeni
Ģimene vienmēr ir bijusi kā īpaša pasaule, kurā citam nav jālien. Senie cilvēki mēdza teikt: “Kas notiek mājās, paliek mājās.”
Kad dzīves pārbaudījumi — vai tie būtu nesaskaņas, pašsajūtas grūtības vai materiāli sarežģījumi — kļūst par publisku apspriešanu, tas tikai atver durvis liekai iejaukšanai. Šādas atklāsmes reti kad nes reālu palīdzību vai atbalstu, bet biežāk kļūst par iemeslu tukšām runām.
Personiskas situācijas un ikdienas nesaskaņas vislabāk ir paturēt tikai tuvinieku lokā. Mājas ir kā droša vieta, kur sienām jāpasargā no liekas ziņkāres un svešiem skatieniem.
3.Par baumām un tenkām
Seneka rakstīja: “Tenkas šķiet vilinošas, bet to sekas vienmēr ir nepatīkamas.” Iesaistīšanās tukšu runu apritē ir ātrākais veids, kā sagraut uzticību un cieņu. Jo īpaši tad, ja tiek atkārtoti stāsti, kuru patiesumā neesam pārliecināti.
Jo pozitīvāk runājam, jo vieglāk kļūst pašiem. Un jo mazāk piepildām savu prātu ar svešām negatīvām sarunām, jo skaidrāk spējam ieraudzīt savu dzīvi.
4.Par labajiem darbiem
Kad cilvēks paveic ko labu, viņu dabiski pārņem prieks un lepnums. Bet tiklīdz viņš sāk par to stāstīt uz katra stūra, pašam darbam zūd tā patiesais spēks.
Tolstojs rakstīja: “Patiesā tikumība ir pieticīga.” Labo darbu patiesā vērtība ir tajā, ka tie tiek darīti no sirds, bez liekas izrādīšanās. Un jo mazāk par tiem runājam paši, jo vairāk tie spēj iedvesmot citus….
Tas vēl nav viss. Ir iemesls, kāpēc dažkārt klusums spēj atklāt vairāk nekā simtiem vārdu.
Šķir otru lapu, lai uzzinātu turpinājumu
