Vieds sirmgalvis no Latgales skaidro, kāpēc palīdzība citiem reizēm var nodarīt vairāk ļauna nekā laba

Šodien vēlos padalīties ar stāstu, kas atgādina par līdzsvaru starp vēlmi palīdzēt un nepieciešamību ļaut cilvēkam pašam atklāt savus spēkus.

Reiz kādam mūkam bija brālis, kurš dzīvoja vienkāršu, ikdienišķu dzīvi. Mūks centās viņu atbalstīt visos iespējamos veidos – dalījās ar visu, kas pāri palika pēc paša vajadzībām. Tomēr paradoksāli – jo vairāk palīdzības brālis saņēma, jo trūcīgāks kļuva. Mūks nesaprata, kāpēc tā notiek, un devās pēc padoma pie pieredzējuša sirmgalvja.

Sākumā gribu, lai uzzini secinājumus, ko šis notikums atstāja man. Un tad, balstoties uz iegūto stasta informāciju, izdari savus secinājumus…

Mani galvenie secinājumi

Dodot, mēs pavairojam pārpilnību
Kad brālis sāka dot dārzeņus, maizi un zivis, viņš atklāja, ka viņam pašam pietiek un pat paliek pāri. Tā ir sena patiesība: jo vairāk dalāmies, jo vairāk dzīve mums atlīdzina.

Pateicība rada enerģijas apriti
Mūks vienmēr ar prieku pieņēma brāļa dāvanas un izdalīja tās citiem. Cilvēki izteica pateicību, un šī pateicības enerģija atgriezās pie brāļa, veidojot labklājības ciklu.

Atbildība par savu dzīvi
Stāsts māca, ka nav veselīgi pastāvīgi gaidīt palīdzību no citiem. Kad cilvēks pats sāk rīkoties, viņš iegūst ne tikai vairāk materiālā, bet arī iekšēju mieru un pašcieņu.

Garīgais piepildījums ir svarīgāks par mantu
Brālis saprata, ka īstā vērtība nav tajā, ko saņem, bet tajā, ko dod. Tas deva viņam jaunu dzīves jēgu.

Ciemojoties pie labākās draudzenes Rīgā, paņēmu rokās viņas telefonu un negaidīti izdzirdēju sava vīra balsi

Gudrais, uzklausījis mūku, sacīja:

“Turpmāk neko viņam nedod. Lūdz, lai viņš pats atnes to, kas paliek pāri no sava darba, un pieņem to ar pateicību. Pēc tam atdod šīs veltes citiem, kam tās visvairāk nepieciešamas, mudinot viņus novēlēt brālim labsajūtu un labklājību.”

Bijušais vīrs no Jelgavas atgriezās pēc pieciem gadiem, cerot uz bēdīgu ainu, taču ieraudzīja ko pavisam citu

Mūks tā arī darīja. Kad brālis atkal ieradās gaidīt palīdzību, mūks mierīgi atkārtoja sirmgalvja ieteikumu. Brālis devās prom apbēdināts, taču pēc kāda laika atgriezās – šoreiz ar grozu dārzeņu no sava dārza. Mūks tos ar pateicību pieņēma un izdalīja tiem, kam nepieciešams atbalsts.

Bet tas bija tikai sākums …

 

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk un uzzinātu, kā viss beidzās