Kopš šķiršanās bija pagājuši jau pieci gadi. Vīrs aizgāja negaidīti, atstājot mani vienu ar bērnu un bez atbalsta. Pirms aiziešanas viņš paņēma līdzi gandrīz visu no dzīvokļa – mēbeles, sadzīves tehniku un pat mūsu kopīgi pirkto kafijas automātu.
Es paliku viena. Vīrs, pats no Jelgavas, bija aizgājis, bet mēs ar bērnu turpinājām dzīvot Aucē. Biju nogurusi, bez atbalsta un līdzekļiem, nezinot, ar ko sākt un kā tikt uz priekšu.
Bija grūti. Reizēm šķita, ka spēka vairs nav. Taču, paskatoties uz savu dēlu, es sapratu – man jāturpina dzīvot viņa dēļ.
Nesen bijušais vīrs atkal parādījās. Viņš centās izrādīt interesi par manu dzīvi, taču bija skaidrs – patiesībā viņu pārsteidza tas, ko ieraudzīja. Tad es nolēmu parādīt, kā viss patiesībā ir. Viņš aizgāja un vairs nav nācis. Pastāstīšu, kas notika tālāk …
Pēc vīra aiziešanas es sāku mainīt savu dzīvi: atradu darbu, atbrīvojos no visa liekā izgāju kursus un uzlaboju izglītību.
Un tad manā dzīvē ienāca cilvēks, kurš iemīlēja mani nevis izskata vai pagātnes dēļ, bet gan tā spēka, ko biju sevī atklājusi.
Un pavisam nesen pēkšņi parādījās bijušais vīrs. Viņš stāvēja pie manas mājas durvīm un ar izbrīnu vēroja visu apkārt — jauno mēbeli, dēla rotaļlietas un mani pašu, pārliecinātu un starojošu.
Viņš jautāja, kā man klājas, centās izrādīt rūpes. Taču viņa skatienā bija skaidri redzams pārsteigums — viņš nespēja noticēt, ka visu to esmu paveikusi pati, bez viņa palīdzības.
Un tieši tajā brīdī, gluži kā filmā, mājās ienāca mans vīrietis. Viņš apskāva mani, smaidot pateica:
— Mīļā, biļetes jau ir nopirktas — rīt lidojam. Mūs gaida Parīze.
Bijušais tikai samulsa, neko nespējot atbildēt.
Un tad es piebildu mierīgi, ar nelielu smaidu:
Pēc pieciem gadiem bijušais vīrs atkal parādījās, cerot ieraudzīt, ka mums klājas slikti, taču viņu sagaidīja pavisam cita aina.
— Zini, tev bija taisnība, kad sacīji, ka viena es neko nesasniegšu. Bet tu piemirsi, ka sieviete, palikusi viena, kļūst tikai stiprāka. Un labākais lēmums, ko tu jebkad pieņēmi, bija aiziet.
Viņš aizgāja klusējot. Bet es sajutu, ka šoreiz patiesi uzvarēju. Un tagad man gribas pajautāt arī tev — vai tu tici, ka grūtības var kļūt par sākumu pavisam citai dzīvei?
