Katram savas “dīvainības”. Mans vīrs neēd persikus ar mizu (tāpēc ka tie ir “samtaini”), mans tētis nekad nav valkājis gumijas zābakus, bet mamma – nedzer govs pienu
Un es agrāk domāju: nu kādi gan viņi ir dīvaini cilvēki! Bet pēc tam painteresējos un atradu ne mazāk dīvainas ieradumus arī sevī pašā… Un ne vienu, bet veselus deviņus! Sveiki visiem! Mani sauc Jūlija. Šodien es jums par tiem pastāstīšu 🥰 Bet varbūt dažas manas dīvainības ir pazīstamas arī jums? Jautājums komentāriem: pastāstiet, kādi dīvaini ieradumi ir jums vai jūsu tuviniekiem?
1. Dievinu ostīt kafiju
Mēs ar vīru dzeram diezgan daudz kafijas. Protams, normas robežās, bet man dienā stabili sanāk 2–3 krūzes. Pat kafijas aparātu nopirkām! Bet nesen sapratu, ka kafijā man visvairāk patīk pat ne tik daudz garša, cik aromāts… Pērkam pupiņu kafiju, un kafijas aparāts pats to samaļ.
Tāpēc dažreiz es vienkārši pieeju pie iepakojuma ar pupiņām un sāku to ostīt 😅 Labi, ka iepakojumam ir vārsts, un aromāts no tā ir tāds pats, it kā tas būtu atvērts. Un man patīk, kad kafijas aparāts vāra dzērienu, jo arī tad kafijas smarža ir ļoti spēcīga.
2. Vienmēr izmazgāju drēbes no čemodāna, pat ja tās nav vilktas
Nedomāju, ka tas ir dīvaini, līdz ieraudzīju, ka vīrs dažas savas drēbes no čemodāna nes nevis uz veļas mašīnu, bet atpakaļ skapī. Un tas taču ir pavisam loģiski un saprātīgi: kāpēc lieki mazgāt drēbi, ja tā ir tīra? Ja paskatīsieties uz kedu, kas guļ uz gultas, redzēsiet, ka uz tās ir uzlikta dušas cepurīte (lai nekas neaptraipītos). Jo katra mazgāšana saīsina lietas kalpošanas laiku.
Bet es tā nevaru! Man šķiet, ka drēbes no čemodāna jau ir kaut kā nesvaigas un man tās ir nepatīkami vilkt. Pat ja čemodānā es tās saliku pēc mazgāšanas un ne reizi neuzvilku. Ceru, ka neesmu vienīgā tāda? 😄
3. Gandrīz nesālu ēdienu
Es vienkārši dievinu dabīgo produktu garšu un nepatīk to apslāpēt ar dažādām garšvielām, mērcēm vai pat ar sāli. Zinu, ka daudziem šāds ēdiens var šķist pliekans un bezgaršīgs, bet es tiešām jūtu garneļu, marmora liellopa gaļas, dažādu zivju garšu bez visa tā! Un tā man ļoti patīk! Garneles cepu šādi: šeit ir tikai augu eļļa un nekas vairāk. Protams, dažreiz varu arī iemarinēt, pievienot garšvielas un pagatavot interesantu mērci. Bet tas vienkārši dažādībai. Tāpēc mani pārsteidz jautājums: kā padarīt tvaicētu ēdienu garšīgu? Man tas jau tā ir garšīgs 😳
Iespējams, dabīgo produktu garšu sāk just pamazām, tieši tad, kad atsakies no liekas sāls, cukura un garšvielām. Piemēram, pirms daudziem gadiem es tēju un kafiju vienmēr dzēru tikai ar cukuru un citādi vienkārši nevarēju. Bet izrādījās, ka arī tēja, arī kafija ir garšīga pati par sevi. Vajadzēja tikai šo garšu “atkost”, noķert to.
Vai, piemēram, liellopa steiku: cepu vienkārši eļļā, blakus varu pielikt rozmarīna zariņu aromātam. Sālu gatavu steiku tikai nedaudz jau uz šķīvja. Man šķiet, ka tad, kad pārstājat daudz sālīt un saldināt, garša pakāpeniski pielāgojas un pierod. Un jūs sākat just jaunas garšas. Tā ir tikai mana pieņēmums, kā ir patiesībā – nezinu 🤔
4. Dievinu gulēt uz tīras gultas veļas
Īpaši, ja tā ir vienkrāsaina un skaista. Uz neskaistas gulēt man nepatīk. Akva (mūsu kaķis) vienmēr guļ kopā ar mums, lai gan viņai ir kādas 5 savas guļvietas. Un ja vēl veļa nav gludināta – tas man vispār ir ideāli! Kāpēc gan man tieši tā labāk patīk, nezinu. Bet vīram vairāk patīk gulēt uz gludinātas, lai gan gludinām mēs to ļoti reti.
Šajā punktā es vēl gribu parādīt jums mūsu jauno veļas komplektu: tas ir ļoti skaists, dziļi zilā krāsā. Tas jau ir otrais komplekts, ko iegādājāmies! Pirmais ir tieši tāds pats, tikai olīvu krāsā:
Pirmais komplekts mums parādījās martā. Mēs to esam jau daudzas reizes mazgājuši – kvalitāte lieliska! Pat kaķe ar saviem nadziņiem vēl nav izdarījusi nevienu caurumu palagā, audums ir ļoti izturīgs (300 diegi uz kvadrātcollu, un tas ir 100% kokvilna). Tāpēc pēc vairākiem mēnešiem droši paņēmām vēl vienu komplektu. Esmu pārliecināta, ka tas nebūs pēdējais 😍
Kosmiska krāsa! Man vēl ļoti patīk, ka segas pārvalks šeit ir ar rāvējslēdzēju. Tas ir daudz ērtāk nekā pogas (un jo īpaši nekā vienkārša šķirba, no kuras sega visu laiku grib izsprukt). Un vēl mēs ar vīru abi guļam ne uz parastiem, bet uz ortopēdiskajiem spilveniem.
5. Skatos video bez skaņas
Es esmu tas pats lietotājs, kas pateicīgs autoriem un platformām par subtitriem. Jo visu un vienmēr (ja tajā brīdī man nav austiņu) skatos bez skaņas! Tā man ir ērtāk, kāpēc – nezinu. Droši vien tāpēc, ka nav jāuztraucas, ka pēkšņi kaut kas video sāks kliegt pa visu telpu.
6. Nevalkāju mājās čības
Man patīk mājās staigāt basām kājām, nekādu čību! Pat ne zeķu. Čības mums ir, bet izmantojam tikai tad, kad aukstās dienās izejam uz balkona. Balkons gan ir iestiklots, bet mēs to nesiltinājām, un tur palicis betona grīda. Ja ziemā mājās mēdz būt ļoti auksts, tad čību vietā uzvelku siltas zeķes. Dažreiz pat vilnas.
Starp citu, tagad atcerējos vēl vienu dīvainību: gulēt zeķēs es nevaru, noteikti jābūt tā, lai kājas ir bez zeķēm 😄 Ja iemiegu zeķēs, tad naktī noteikti pamodīšos un tās novilkšu.
7. Spiežu ar kāju uz neredzamā bremžu pedāļa
Man ir tiesības, bet pati pie stūres sen neesmu sēdējusi. Agrāk mazliet braucu ar mammas mašīnu, bet, kad apprecējos, visur vest mani sāka vīrs. Bet instinkti, šķiet, palikuši!
Jo vienmēr, kad mēs kādu apdzenam vai kāds priekšā pēkšņi strauji nobremzē, es ar savu kāju spiežu uz neredzamās bremzes pie grīdas 😅 Bet sēžu es tajā brīdī, protams, priekšējā pasažiera sēdeklī. Vīrs par mani smejas. Bet, ziniet, cik tas ir nogurdinoši?
8. Ēdu vafelītes vai konfektes pa daļām
Manas mīļākās konfektes ir “putnu piens”. Tagad to ir ļoti daudz dažādu, un saukties tās var arī citādi.
Bet visas es tās ēdu šādi:
Vispirms apēdu šokolādi no augšas, pēc tam nograužu malas un tikai tad ēdu pašu suflē. Starp citu, nesen uzzināju, ka daži cilvēki arī Rafaello tāpat ēd, iedomājaties? 😳
9. Runājos ar kaķi
Nezinu, cik tas ir dīvaini, varbūt visi kaķu saimnieki tā dara? Un vispār – visi mājdzīvnieku īpašnieki? Es vienmēr sarunājos ar savu kaķi. Turklāt viņa man arī visu laiku kaut ko atbild 😂 Sfinksi vispār ir ļoti runīga šķirne. “Akva, kā tev klājas? Ko šodien darīji? Vai man peli atnesi, mana pērle?” – apmēram tādas sarunas mums ar viņu notiek katru dienu.
Interesanti, vai cilvēki, kuriem ir zivtiņas, ar tām arī runā? 🤔 Tādi nu man ir sakrājušies dīvaini ieradumi. Droši vien ir vēl kādi, bet šos es atcerējos. Gaidīšu komentāros arī jūsu stāstus! 💙
