Runāšana miegā — parādība, ko vismaz reizi novērojis gandrīz ikviens.
Kā tas notiek
Runāšana miegā var rasties dažādos miega posmos — gan lēnā miega fāzē, gan ātrā (REM) fāzē. Pirmajā gadījumā runa parasti ir neskaidra, fragmentāra, līdzinās murmināšanai. Otrajā fāzē tā ir skaidrāka un emocionālāka, dažkārt pavada sejas izteiksmes un kustības.
Šajā brīdī smadzenes daļēji aktīvas: runas zonas “ieslēdzas”, lai gan apziņa un kontrole paliek izslēgta. Tāpēc cilvēks neatceras, ko teicis, un neapzinās savus vārdus.
Cēloņi
Zinātnieki izceļ vairākus faktorus, kas var veicināt nakts sarunas:
Ģenētika. Ir dati, ka nosliece var būt iedzimta.
Stress un nogurums. Emocionālais spriegums palielina runāšanas iespējamību miegā.
Miega trūkums. Miega režīma traucējumi padara smadzenes “jūtīgākas”.
Alkohols un kofeīns. Šīs vielas ietekmē nervu sistēmu un palielina bezsamaņā izteikto frāžu iespējamību.
Citi miega traucējumi. Runas var būt saistītas ar lunatismu, nakts murgiem un miega.
Par ko cilvēki runā miegā
Nakts sarunu saturs ir ļoti dažāds. Visbiežāk tie ir atsevišķi vārdi, teikumu fragmenti vai emocionāli izsaucieni. Dažreiz cilvēks izrunā jēgpilnas frāzes, retāk — vada īstu dialogu, atbildot uz jautājumiem.
Interesanti, ka runa bieži atspoguļo neapzinātas emocijas vai dienas iespaidus. Tomēr uz šīm “atklāsmēm” nevar paļauties: miega laikā izteiktie vārdi nav tieši saistīti ar domām vai nodomiem nomodā.
Vai tas ir kaitīgi?
Pati par sevi nav kaite un reti rada blakusparādības. Parasti tā parādās bērnībā un pusaudža gados un pakāpeniski izzūd. Pieaugušajiem runāšana miegā ir retāka un biežāk saistīta ar nogurumu vai stresu.
Tomēr dažos gadījumos nakts runa var norādīt uz miega traucējumiem vai psiholoģiskām problēmām. Ja tā pavada agresīvas kustības, stipri kliedzieni vai bezmiegs, ieteicams vērsties pie speciālista.
Lasi vēl: Kā uzveikt vecuma smaržu: vienkārši soļi, lai atkal atgūtu jaunības aromātu
Kultūras interpretācijas
Dažādos laikos un tautās nakts sarunām piešķīra mistisku nozīmi. Tās uzskatīja par “dvēseles balsi”, slēpto domu atklāšanu vai pat debesu zīmēm. Viduslaiku Eiropā ticēja, ka caur šādām sarunām cilvēks var “izpaust noslēpumu”.
Mūsdienās zinātne šos mītus atspēkojusi, parādot, ka runāšana miegā ir vienkārši smadzeņu īpašība nepilnīgas atslēgšanās laikā.
Padomi tiem, kas runā miegā
Lai gan fenomens ir nekaitīgs, ir veidi, kā samazināt tā izpausmes:
ievērot miega režīmu un gulēt vismaz 7–8 stundas;
izvairīties no kofeīna un alkohola pirms gulētiešanas;
radīt mierīgu vidi — klusums, bez ierīcēm pirms miega;
samazināt stresa līmeni ar sportu vai relaksāciju.
Šīs darbības padara miegu dziļāku un samazina nakts “dialogu” iespējamību.
Secinājums
Runāšana miegā ir spilgts piemērs tam, cik sarežģīta un noslēpumaina ir smadzeņu darbība. Somnilokvija var būt jautra īpatnība vai noguruma izpausme, bet gandrīz nekad nav nopietnas slimības simptoms.
Lasi vēl: Kā parasts maisiņš palīdz atbrīvoties no putekļiem: dīvains, bet efektīvs tīrītāju triks
Zinātne to uzskata par dabisku fenomenu, saistītu ar runas centru aktivitāti miega laikā. Apkārtējiem tas ir vienkārši interesants fakts, kas rāda, ka cilvēks pat miegā paliek sociāla būtne — gatava runāt, pat kad apziņa atpūšas.
