Sievietes seja pēc četrdesmit piecu gadu sasniegšanas ir kā dzīves karte, kas atklāj visus tās krāšņos stāstus. Tajā ierakstīti gan bezmiega brīži pie bērna gultiņas un klusās pārdomas pie loga, gan prieks, mīlestība un smalks pieredzes pieskāriens, kas atgādina vieglu akvareļa otas triepienu.
Grumbas nebojā seju, gluži pretēji, tās padara to īstu, dzīvu. Katrā līnijā ir pieredze, atmiņas, vesels stāsts. Tāpēc mīts, ka sieviete 45+ gadu vecumā kļūst neglīta, ir absolūti nepatiess. Ir sejas, kurās atklājas dvēsele – un tieši tad viss kļūst harmonisks un pareizs.
Nāk prātā izcilās dzejnieces Annas Ahmatovas teiciens: “Vecums nepasargā no mīlestības, bet mīlestība pasargā no vecuma.” Šie vārdi ir piemērotāki nekā jebkad agrāk.
Kad lielākais risks ir pazaudēt sevi
“Grumbas ir neizbēgamas… Bet vecāka gadagājuma vīrieši un sievietes, kas cenšas izskatīties jauni, patiesībā izskatās jocīgi… Iedomājieties vecu dārzu un jaunu dārzu. Bet patiesībā svarīgi ir tas, vai tas ir kopts vai ne. Tas pats attiecas uz seju: vienmēr var pateikt, vai tā ir kopta, vai neviens par to jau sen nav rūpējies,” savulaik sacījusi pasaulslavenā baletdejotāja Maija Pļisecka.
Viņas vārdos ir īpašs dziļums. Gribas tos pārlasīt atkal un atkal, jo precīzāk pateikt nav iespējams. Viņa ne tikai izteica savas domas, bet arī dzīvoja pilnvērtīgi, ar visu savu būtību. Tāpēc viņas doma nav par grumbām kā tādām, bet gan par iekšējo gaismu un pašcieņu.
Mēģinājums “atbrīvoties” no vecuma nozīmē atteikties no savas dzīves. It kā nodzīvotie gadi būtu kļūda, un briedums – sods. It kā sieviete būtu interesanta tikai līdz trīsdesmit pieciem gadiem. Bet tas nav taisnība. Patiesu interesi izraisa acis, kurās deg iekšēja gaisma, nevis nedzīvs ādas gludums pēc šķidruma ievadīšanas audos.
Kad sieviete cenšas izskatīties pēc savas mazmeitas vienaudzes, tas vienmēr rada diskomfortu. Apkārtējie jūtas neveikli, pati sieviete – nemierīgi, ko viņa ne vienmēr apzinās. Tā ir pretestība dabiskajam dzīves ritējumam, un tas bieži vien izskatās daudz skumjāk nekā jebkura krunciņa.
Notikums skaistumkopšanas preču veikalā
Reiz novēroju šādu ainu: kāda vecāka gadagājuma kundze izvēlējās matu krāsu. Sirmi mati bija acīmredzami, bet viņa centās tos noslēpt ar spilgti sarkanu toni, kas nemaz nepiestāvēja viņas izskatam.
Pārdevēja maigi ieteica: “Varbūt paņemiet dabīgi pelēku? Tas tagad ir modē.”
Sieviete smagi nopūtās: “Nē, ko jūs, tad es izskatīšos galīgi veca.” Šajos vārdos bija smagums, bailes ieraudzīt savu īsto “es”.
Sieviete, kas sevi pieņēmusi, vienmēr ir skaista
Tas nav skaists sauklis, bet gan vienkārša patiesība. Un tas ir pamanāms ikdienas dzīvē. Transportā, rindā, klīnikā. Dāma ar sakoptām rokām, tīrā kleitā, pat vecā, ar maigu skatienu vienmēr izceļas. Dažreiz viņa vienkārši sakārto šallīti, un citas sievietes slepus uz viņu skatās ar apbrīnu – jo viņā jūtama harmonija, koptība un iekšējā kārtība.
Slavenais rakstnieks Ļevs Tolstojs reiz teica: “Patiess skaistums ir labestības izpausme.” Un tieši nobriedušās vecumā tas ir īpaši skaidrs.
Kas patiešām ietekmē izskatu pēc 45 gadiem
Ir lietas, kas piesaista jebkura cilvēka, ne tikai kosmetologa, uzmanību. Un nekāda kosmētika tās nenoslēps.
Neapmierinātība ar sevi. Tā atspoguļojas jūsu stājā, gaitā un izskatā. Jūs varat būt dārgā apģērbā, bet tik un tā izskatīties blāvi.
Nedrošība par vecumu mēdz likt izvairīties no spoguļiem, slēpt rokas vai izvēlēties apģērbu, kas ne vienmēr piestāv. Taču vecums nav šķērslis – tas ir gudrs ceļabiedrs, ar kuru var iemācīties sadraudzēties.
Nolaidība. Šeit nav runa par grumbām, bet gan par vienaldzību pret sevi. Kad sieviete pārstāj izmantot lūpu krāsu, valkāt rotaslietas, rūpēties par savām rokām, uzskatot, ka “ir jau par vēlu”.
Jauniešu atdarināšana. Skumji redzēt nobriedušu sievieti, kas cenšas kopēt divdesmit trīs gadus vecu blogeri. Dāmai piemīt sava unikalitāte, bet viņa izvēlas atdarināt kādu citu un zaudē savu individualitāti.
Dzīves pieredzes un neatrisinātas emocijas ar laiku atspoguļojas sejā. Gadu gaitā izteiksme nostiprinās, un pat smaids var iegūt dziļāku, pārdomām pilnu nokrāsu.
Ķiniešu domātājs Konfūcijs savulaik teica: “Cilvēks ir skaists, kad viņš ir laimīgs. Un vecums to nevar mainīt.”
Kas izdaiļo sievieti pēc 45
Mierpilns izskats. Kad nevienam nekas nav jāpierāda. Kad vari vienkārši būt pati. Tas ir neticami skaisti.
Tīrība un koptība. Viegls aromāts, sakoptas rokas, maiga balss – tas ir tas, kas veido izskatu. Vecumam šeit nav nozīmes.
Interese par dzīvi. Grāmatas, mūzika, hobiji, pastaigas, rūpes par mīļajiem – viss, kas liek acīm mirdzēt un izskatīties jaunākai.
Dzīvespriecīgs, apzināts stils. Nevis ekscentrisks, bet gaumīgs. Nevis dzīšanās pakaļ modei, bet gan spēja apvienot savu iecienītāko somu ar smaidu un šalli.
Vecs dārzs nav problēma. Tā ir vieta, kur viss jau ir uzziedējis un nesis augļus, kur ir saknes un pieredze. Galvenais ir par to rūpēties, mīlēt to un nekaunēties par nokaltušām lapām.
Tas pats ir ar sievietes seju. Filozofs Frīdrihs Nīče teica: “Skaistums ir laimes solījums.” Bet laime nav saistīta ar jaunību. Tā dzimst laipnībā, gudrībā un tajā, kā sieviete sevi parāda pasaulei.
Maija Pļisecka zināja, par ko runā. Viņas vārdi nav par grumbām. Tie ir par pašvērtību, pašcieņu un dārzu, kurā viss nav jāizrauj ar saknēm, bet gan jāsaglabā un jākopj.
Dārgie lasītāji, ja jums šis raksts šķita interesants, atzīmējiet to ar emocijzīmi un dalieties sociālajos tīklos. Priecāsimies arī par jūsu komentāriem!
