Austrumeiropā arvien biežāk tiek fiksēti gadījumi ar jaunu veidu krāpšanu, kas saistīta ar vadītāja apliecībām. Kā stāsta Valsts ceļu likumsarga pārstāvji, runa ir par tā sauktajām “spoguļtiesībām”.
Tās ir precīzas īsto vadītāja apliecību kopijas. Sākotnēji šis termina lietojums attiecās uz viltotām apliecībām, kas bija izņemtas tiesas ceļā — visbiežāk par braukšanu grādīgo dzērienu iespaidā vai braukšanu pretējā joslā.
Pēc tiesību atņemšanas pārkāpēji turpināja izmantot dubultotas apliecības, kas izgatavotas tipogrāfijā. Agrāk šīs viltotās apliecības bija viegli atpazīstamas: pārbaudot dokumentu, ceļu likumsargu darbinieks redzēja, ka tiesības ir atņemtas, un nekavējoties reaģēja. Taču mūsdienās shēma ir kļuvusi sarežģītāka: viltotajos dokumentos tiek izmantoti derīgu tiesību dati, taču ar nomainītu fotogrāfiju.
Rezultātā tiek radīts gandrīz oriģinālam identisks dokuments, kas atrodas cita cilvēka rokās. Šāds viltojums iziet virspusēju pārbaudi, it īpaši, ja inspektors aprobežojas tikai ar vizuālo apskati un nesalīdzina seju ar fotogrāfiju datu bāzē vai tam nav tehnisku līdzekļu rūpīgai identifikācijai.
Īpaši bīstams godprātīgiem vadītājiem ir fakts, ka šādos viltojumos tiek izmantoti nozagti personas dati. Internetā pieejami piedāvājumi pārdot pilnas vadītāja apliecību kopijas ar izdošanas datumu, numuru, kategoriju un reģistrācijas adresi. Dažkārt šie dati tiek iegūti no apdrošināšanas, banku vai sakaru operatoru datu bāzēm. Krāpniekam nav jāizdomā informācija — viņš vienkārši izmanto gatavu datubāzi un nomaina fotogrāfiju.
Ja šāda persona nonāk ceļu satiksmes negadījumā, notriec gājēju vai aizbēg no notikuma vietas, dokumentos figūre īstā īpašnieka vārds. Rezultātā tieši viņš saņem tiesas paziņojumus, kļūst par aizdomās turamo un ir spiests pierādīt savu alibi, kas nereti nav viegli. Monitoringa kameras var nebūt, un kamēr situācija netiek noskaidrota un taisnīgums īsti neiestājas — cilvēkam var atņemt tiesības, uzlikt naudas sodus, dažkārt pat liegt reģistrēt automobiļus.
Gadījumi ar “spoguļtiesību” izmantošanu jau ir fiksēti vairākos reģionos. Krāpšana visbiežāk tiek atklāta, sastādot administratīvos protokolus. Parastās dokumentu pārbaudēs kontrolpunktos parasti problēmu nav, īpaši, ja vadītājs ir mierīgs, bez soda punktiem un automašīna reģistrēta citā reģionā.
Taču, noformējot nopietnus pārkāpumus — piemēram, tiesību atņemšanu — tiesa sāk rūpīgāk pārbaudīt datus. Atklājas neatbilstības reģistrācijas adresē un parakstā. Dažkārt viltotais dokuments vienkārši pazūd kopā ar pārkāpēju, bet prasības nonāk īstā īpašnieka adresē.
Valsts ceļu likumsargi atzīst šādu gadījumu skaita pieaugumu, kas prasa gan dokumentu aprites sistēmas pilnveidošanu, gan personīgo datu aizsardzības pastiprināšanu. Kamēr vadītājs pats neuzzina par “spoguļdublikātu”, viņš jūtas aizsargāts.
Krāpšanas upuri nonāk ļoti sarežģītā situācijā. Pat ja viņi nav vainīgi, seko sekas: tiesību anulēšana, īslaicīga transportlīdzekļa vadīšanas aizliegšana, advokātu izmaksas un laika zaudējumi. Dažreiz jāmaina apliecība, lai novērstu numura atkārtotu izmantošanu viltojumos. Lai gan šādas procedūras ir oficiāli paredzētas, praksē panākt rezultātu izdodas tikai ar lielu gribasspēku un neatlaidību.
